Grāmata iz bērnības

Bērnībā biju liels grāmatu tārps. :-) Patika lasīt visādas pasakas, īpaši A.Sakses "Pasakas par ziediem" un K.Skalbes pasakas, iecienītas bija grāmatas no sērijas "Sprīdi pa sprīdim", Ēriha Kestnera un Astridas Lindgrēnes darbi, bet grāmatas-favorīti bija Poruka "Kauja pie Knipskas", L.M. Montgomerijas grāmatas par "Annu no Zaļajiem jumtiem", O.Preislera "Herbe ar lielo cepuri" un I.Indrānes "Tipsis, Topsis un Tedis". (l)

Man ar bērnību saistās ''Bezgalīgais stāsts'',''Pifa piedzīvojumi'',''Divas Lotiņas'' un,protams,''Pepija Garzeķe'' :)

Milzīgs paldies, GUU!!!! (l) (l) To grāmatu sauc "Pasakzeme" ( Volfgangs un Heike Holbeini). Atradu pat, kur netā tā ielādējama elektroniski.

Mani favorīti bija pasaku grāmata "Ganuzēns un velns" :D izlasīju, pārlasīju vēl un vēl :D šķiet, ka daudzas dzīves gudrības arī no turienes smēlos.
tad vēl favorīts bija "Pieci bērni un kaut kas" un "Vējš vītolos". :)
un tad jau, protams, nāca "Sabrinas, pusaugu burves laiki" - reāli lasīju vienu grāmatu dienā :D tāpat bija arī ar grāmatām no skolas romānu sērijas :D
lauku bibliotēkā biju aktīvākais viesis - vismaz 4 nedēļā uz turieni šāvos.

"Pieci bērni un kaut kas"- tas bija par to smilšu feju? :-) Ja tas, tad man arī ļoti patika.:))

Aaaa, es bērnībā ar acīm vnk apriju visas grāmatas! :D Sprīdīša bibliotēkas gandrīz visas grāmatas patika, dažādu tautu pasakas, Z.Ērgles grāmatas, Ž.Verns, vispār piedzīvojumi + indiāņi bija super, vēl es lasīju no Apvāršņa sērijas par dažādiem ceļojumiem, īpaši man patika T.Heijerdāls, ai, nemaz tak nav iespējams visu atcerēties, man kaut kā neiet kopā autors, virsraksts un saturs, žēl gan. Ā, tak "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums," Mumini, Dž.Londona grāmatas, vispār viss pēc kārtas:) Man patīk arī pārlasīt dažas grāmatas, pēc tā var tiešām pateikt, cik laba ir - ja ar aizrautību var lasīt visos vecumos, tad tā ir grāmatu grāmata:) Dažreiz gan bija žēl, jo sabojājās labais bērnības iespaids. Atceros, ka Verna "Kapteiņa Granta bērnos" bērnībā baigo mīlestību saskatīju, vēlāk gan tikai ceļojumu:D Nu jā, sīkajiem jau tā iztēle citādāka - ja varoņi brauc kopā karietē, tad tur tādu mīlu var izfantazēt, ka nu tikai! :D

Džuliāna, cik atceros, tad, jā. :-) Bet toreiz man tas "kaut kas" likās tāds mistiski nesaprotams, tāpēc nevaru garantēt. Bet bija aizraujoša :)

Swiched on, vakar pārcilāju tās grāmatas. Tur bija tā Psamjāda ( vai kkā tā) smilšu feja, kas izpildīja vēlēšanos ( katru dienu pa vienai),tāda spalvaina un pēc mērkaķa izskatījās.:)))

Vēl atradu M. Endes "Momo", tā arī ir nolasīta līdz driskām. :-D