Es Tevi mīlu!!!!!!!!!!!!!!

pateica vienkārši uz nakti, novēlot saldus sapņus kombinācijā ar šiem 3 burvīgajiem vārdiem. tagad tas tiek lietots ikdienā, manā uztverē bieža šo vārdu teikšana to nozīmi nemazina, vienkārši ir patīkami dzirdēt un mīļi pateikt. bet, protams, vārdi bez rīcības jau īstenībā nav nekas... :-)

Pateica aci pret aci pēc jaukas rudens pastaigas gar jūru.Tas bija tik vienkārši un skaisti.

pirmo reizi, kad man pateica šo vārdus bija pa visam vienkārši, vienkārši vārtījāmies gultā un smējāmies-viņš pievilka mani sev klāt,sabužināja un pateica,ka mīl mani.bet es viņam uzreiz neko neteicu pretīm, kad no rīta viņš mani pavadīja uz vilcienu, kāpjot jau vilcienā iekšā es viņam ātri austiņā iečukstēju to pašu :)
ar pēdējo draugu spēlējām vārdu rakstīšanu uz muguras. tad nu viņš rakstīja un man skaļi bija jāsaka.kad es pateicu ko viņš uzrakstīja, viņš tā-nu jā es tevi arī mīlu, tip,ka redz es to pirmā saku :D bet manī saka valdīt satraukums, kad viņš to rakstīja, īpaši pēdējo vārdu :D

abiem mums, sie vardi ir ipasi un nemetajamies ar tiem.
ABi bijam planojusi to teikt, ipasa diena- musu kopiga 1gada diena. bet dazas dienas pirms sis dienas, es nenoturejos un to pateicu (vnk loti loti gribejas pateikt), tas bija gulta- 4nakti, alejamies kko. Bet vins bija man tos vardus teicis, kamer es IT KA esmu aizmigusi. Bet, cik atceros, vienu reizi dzirdeju, bet teloju gulam talak ;)

Aniii, tavs uzvārds sākas uz L, citronsēkliņ? :-D ja nē- my bad :-D :-D :-D

es neatceros, kā viņš to pateica, bet tas laikam nebija nekāds romantiskais mirklis.

Neatceros ne kaa to pirmoreiz pateica mans pirmais, ne mans otrais viirietis! Kaut kaa nepieveersu uzmaniibu (s)

Kad pirmo reizi man atzinās mīlestībā, tad man bija 13 :-D Bet to es neuztvēru nopietni, puisis bija par vienu gadu vecāks, viņš uzdāvināja trusīti, kuram ap kaklu bija paša taisīta(!) kartiņa un iekšā bija :"Es tevi mīlu". Godīgi sakot, man nekādas emocijas tas neizraisīja, jo nezināju, ko tas īsti nozīmē, tagad liekas varen mīļi :-) (l)
Otro reizi, ar sms palīdzību, jo puisis dzīvoja tālu no manas dzīvesvietas, tā kā tas bija saprotams, vēl tagad atceros tās sajūtas un kņudēšanu pakrūtē, kad lasīju to sms, tā bija ļoti gara un sirsnīga, varētu pat teikt, vienīgā viņa jūtu uzplūds mūsu attiecībās. Es nevarēju saprast,ko lai tagad dara, neticēju, ka mani kāds mīl 8-) Un tad jau pēc laiciņa es arī pateicu šos maģiskos trīs vārdus (l)
Trešo reizi, arī bija caur vēstuli draugos, manuprāt, bet ,lai cik dīvaini tas neskanētu, īpaši to neatceros (t) ak, jā mums arī nebija iespēja būt kopā, tas toreiz likās neiespējami un tad arī saņēmu garu vēstuli, biju diktam priecīga, jo arī biju iemīlējusies (l)
Un šajos abos gadījumos nebija problēmas to pateikt man acīs, kad nākamo reizi tikāmies, tātad tie nebija tie tukši vārdi sms vai vēstulē, bet patiesi un no sirds. :-)

Voij, dikti gari, bet šīs diskusija atsauca atmiņā tik jaukus brīžus (l) ehh (t)

Neviens nekad man nav atzinies mīlestībā, varbūt tāpēc, ka pati esmu atturīga šajā ziņā, varbūt arī esmu nemīlama, grūti pateikt kāpēc tā... :-)

Gurri
Arī tavs puisis, nē? :-O

Mademoiselle! , nav gan teicis, ka mani mīl (t) , mēs esam kopā tikai 10 mēnešus, tas ir ļoti, ļoti mazs laiks.
Man ir tāds uzskats, ka mīlēt var tikai tad kad esi kārtīgi iepazinis šo cilvēku, kad jūti, ka tai sirsniņā ir dziļi, dziļi... Un viņam arī esmu teikusi, ka mīlēt var tikai pēc gadiem, nevis dažiem mēnešiem, un kas gan tā par mīlestību ja cilvēki šķiras un pat nepārdzīvo, es domāju, ka tad tie vārdi tā būtība ir tik maznozīmīga, ja mīl tad jājūt no sirds un tā kārtīgi, citādi vārdiem nav nozīmes. Man reizēm tie uzskati laikam ir briesmīgi, citiem nesaprotami... :-/

Gurri
Acīmredzot, neesi vēl tādu satikusi, ar kuru ir tas milzīgais klikšķis, jo mīlestība ir vai nav,pa vidu nemēdz būt, man šos vārdus pateica 1.gadījumā pēc 6 mēnešiem un otrā pēc kādiem 8 , manuprāt, tas ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu,cik svarīgs ir tev tas cilvēks.
Ar gadiem mīlestība tikai nostiprinās abu cilvēku starpā nevis izveidojas. Tāds ir mans viedoklis :-)
Tā, kā domāju, kad atradīsi savu īsto , tad arī domas tev mainīsies :-)

Uzrakstīja uz rokas (it kā kutinot) guļot gultā... (l) Tik romantiski...

Man tos skaistos vardus izteica kādā augusta naktī, kad braucām uz Rīgu pēc ļoti romantiska un skaista vakara Saulkrastos. Stāvējām krustojuma, ielas tukšas, vasaras nakts un viņš pagriezās un pateica, ka mīl mani un uzsāka braukt, es ar lielām acīm skatījos uz viņu, jo nebijām bijuši kopā ilgi, un manī bija stipra pieķeršanās, bet vai tā ir mīlestība toreiz vēl nespēju definēt.

Man tos skaistos vardus izteica kādā augusta naktī, kad braucām uz Rīgu pēc ļoti romantiska un skaista vakara Saulkrastos. Stāvējām krustojuma, ielas tukšas, vasaras nakts un viņš pagriezās un pateica, ka mīl mani un uzsāka braukt, es ar lielām acīm skatījos uz viņu, jo nebijām bijuši kopā ilgi, un manī bija stipra pieķeršanās, bet vai tā ir mīlestība toreiz vēl nespēju definēt.

Nepagāja ne gadi ne pat entie mēneši-tur viss bija skaidrs. Tiesa, negaidīju šādu atzīšanos, jo man tas nebija tik svarīgi. Bet nu bija un katru dienu to dzirdu tikpat īpaši kā sākumā.

Manējais bija ļoti satraucies, no rīta gulēja gultā, teica, ka mums vajag aprunāties par attiecībām :-DTeica, ka šis laiks, kas mums ir kopā ir superīgs, un viņš mīl mani (l) :-D
Tagad atceroties priecājos par to, cik uztraucies viņs bija par to, vai teiksu to pašu :-)

Man liekas, ka vīriešiem, ja viņiem ir jūtas pret sievieti, tad jau deizgan ātri pasaka tos vārdus.
Protams, tas jau arī atkarīgs no vīrieša romantisma pakāpes, taču uzskatu, ka vīrieši saprot jau diezgan ātri - mīl vai nemīl.
Atceros, manai draudzenei bija puisis, ar kuru viņa bija kopā kādus 3 gadus, viss gaja šķērsām, un tad kad pārrunāja attiecības, viņš vinai uzprasīja: Cik ilgi es Tev neesmu teicis, ka mīlu?!
Tas bija ilgs laiks, viņi izšķīrās.
Ja mans vīrietis man to neteiktu, ar laiku pārdomātu vai tas tā patiešām ir.

Tas bija visai negaidīti :-D
Bija Ziemassvētku nogale, viņš bija laukos ar ģimeni, todien gan bija satikt sen neredzētus bērnības draugus... Kopā bijām pavisam neilgi, tādēļ neko tādu negaidīju. Rozā briļļu periods, jautras, smieklīgas, bučīgas sms... Un tad vienā sms teksts: "bla bla... tur kkas kkā.. Ceru, ka nenositīšos ar šito mašīnu! Ps. Mīlu Tevi!"

Vienā mirklī man sirds stājās no sms pirmās daļas :-D Otrā lēca pa muti laukā no otrās daļas, cisumā atceros ar smaidu :-) Tieši kkad nesen par to kopā pasmējāmies :-)

bēdīgi, bet nu jau 4 gadi kopā un ne viena paša vārdiņa par to, ka mani mīl.
vienreiz, kad dusmās jautāju, vai vispār kādreiz man ir teicis, ka mīl.
atbilde bija tāda, ka neesot bijis iemesla teikt šos vārdus :-(

laikam jau ka nemīl, bet es kā muļķe vēl ceru. mani tas grauž no iekšpuses.

man to, ka ko mani mīl, ir teikuši visi mani puiši, bet es ne visiem. parasti viņi atzinās 3 mēnešu laikā, bet es ja neatzinos tikpat ātri, tad neatzinos nekad... diemžēl man tādas lietas nenākas viegli. es tiešām biju spējīga uzturēt attiecības ar cilvēku, ko nemīlu, bet ar kuru vnk ir labi. cerams, citiem tā nav, tas tomēr nav labi :(