Ehh

kā pati uzrakstīji - jauni draugi un iespaidi, tas jau nav slikti... :-)
arī man dzīvē sāksies šis jaunais posms, drusciņ ir uztraukums, kā būs. es nedzīvošu Rīgā, bet nu gandrīz katru dienu sanāks braukāt, pārvākties gan es negribētu, bet būs labi. no sākuma jau, protams, pietrūkst vecais, bet nāks labs jaunais - tā vismaz jādomā :-)

Vienmēr palīdz vecais labais teiciens- viss kas notiek, notiek uz labu :-) , lai veicas, meitenes!

Nu jā, man ar sāksies tgd studijas, bet ne Rīgā, Jelgavā... Nu, ar laiku jau būs labi, protams, ka uzreiz nebūs tā atvērti, nedaudz bikli jau tas viss no sākuma būs, bet nu visi jau 1. kursā jaunie un katram jau savas sajūtas...

Tas būs tā - sākumā mājās brauksi katru nedēļas nogali, brauksi, kad varēsi, paies mācību pusgads un mājās sāksi braukt 1 x 2 nedēļās un tad paies vēl laiks - un tā kā Tev būs jauna vide, dzīve, draugi - mājup dosies apmēram 1x mēnesī.
Viss notiek pamazām un pašsaprotami.

es augstskolā ieguvu vēl labākus draugus, nekā man bija :) nebija nekādu skumju.

Kādas tur skumjas :D no tā bērnudārza-(pamatskola,vidusskola) ātrāk prom jātiek !

man nekādu skumju nebija. biju pārak lielā sajūsmā par jaunam iespējām. un, godīgi sakot, ieguvu daudz labakus draugus nekā man bija.

Par cik studiēju vienā kursā ar vidusskolas draudzeni-nebija nekādu skumju perioda :-)Es studēju RSU sabiedriskās attiecības un šos četrus gadus vienmēr atcerēšos ar smaidu sejā. Tā ka nesatraucies - jauna vide, jauni draugi un pozitīvas atmiņas ;-)

aij, es joprojām netieku pāri. :-) :-) Nopietni..pagājuši jau vairāk kā 3 gadi, bet es tik un tā ik pa laikam iedomājos - cik toreiz bija forši, ilgojos pēc tā visa. It sevišķi, kad paskatos kaut kādas skolnieku bildes, ehh. Mani vienk velk atpakaļ uz skolu, tāpēc zinu, ka mana otrā izglītība būs noteikti saistīta ar pedagoģiju. :-)

Es bieži satieku daudzus bijusos klasesbiedrus un tad tiik ļoti sailgojos pēc vidusskolas. Kurs man nav tik foršs.
Manam kursam vel nav bijis vēl neviens kopīgs pasākums :-D

Man skumji nebija,jo nedēļas nogalēs braucu uz mājām.Tad satiku ģimeni,apdarīju darbus,ko vajadzēja,padzīvoju prom no midzeņa vismaz nedēļas nogalē.Pēc klases biedriem un sazin kādām ''skaistām kopīgām atmiņām'' nevienu minūti neesmu ilgojusies vai skumusi.Tieši otrādi-es biju svētlaimē tiekot prom no tiem cilvēkiem un beidzot satiekot savus foršos kursa biedrus.

Ui, sākums tiešām bija nedaudz sērīgs - ne tik daudz draugu dēļ, cik ilgas pēc mājām un ierastās vides. Kā jau vienmēr, bailes no jaunā, no tā, ko nezini. Bet ar laiku pierod, kā jau Womankind rakstīja, ar laiku Tev Rīgā izveidosies sava patstāvīga dzīve, jauni draugi, pēc tam darbs, ka i nemanīsi, ka par mājām vairs tā nedomā. Man šādas pārmaiņas vispār nāca par labu - ātri iemācījos būt pilnīgi patstāvīga, plānot savu naudu,laiku utt., jo nebija jau vairs līdzās vecāku istabā aiz sienas, pie kā aizskriet pēc palīdzības, tiklīdz kas atgadījies. Ar visu jātiek galā pašai.