Es katru pirmo septembri aizeju pie sava klases audzinātāja, jo uzskatu, ka viņš ir ļoti daudz ko devis manas personības attīstībai... (l) Viņš man tiešām ir ļoti mīļš skolotājs, ko es ļoti cienu - tāpēc aiziet ar gladiolu pušķi pirmajā septembrī man liekas tikai dabiski. Pie tam es jūtu, ka viņam patiešām interesē, kā klājas man un maniem bijušajiem klasesbiedriem, tāpēc tiešām ir liels prieks apciemot viņu. Tā kā, ja vēlies, droši aiziej, skolotājiem par to ir tikai prieks! Varbūt vienīgi lielajās Rīgas skolās tāds konveijers ir, ka skolotājam neveidojas īpaši tuvas un draudzīgas attiecības ar skolēniem...