Time management

Kādi tad ir tie lielie darbi,kas tev 24h laikā jāuzspēj?

nu, plānotājs ir laba manta.

Visu nedaru pēdējā brīdī un uzreiz,lai nebūtu stress,plānotājs.
Parasti plānotājā atķeksēju,ko esmu padarījusi dienas laikā,tad ir 2x lielāks prieks un gandarījums.

Nu man personīgi vislielāko daļu laika apēd internets... Tagad arī - tā vietā, lai cītīgi strādātu, jo līdz 5dienai kaudžu kaudzes darba jāpadara, sēžu cosmo, feisbukā, lasu kkādus blogus un stāstu sev, ka pēc 15 minūtēm pievērsīšos darbam... :-/

No rīta vai iepriekšejā vakarā sarakstu ikdienas darbus, izdarīts - izsvītrots, kkādos pārtraukumos sarakstu nedēļas, mēneša darbus un šķiet, ka visu spēju laikā.

Izvēlies prioritātes! Vispirms jāsāk ar svarīgākajām lietām, tad jāturpina ar ne tik steidzīgiem darbiem.

Plānotājs ir noderīga lieta, tāpat acu priekšā vari sarakstīt savu darāmo lietu sarakstu un katru reizi, kad kāds darbs būs paveikts, izsvītro to ar treknu svītru. Tas ne tikai sniegs padarīta darbiņa sajūtu, bet arī motivēs darboties tālāk.

Tāpat vienkārši ir stingri jāturas pie mērķa. Ja ir darāma lieta, tad tā IR jāizdara nevis klasiskais- šodien nē, rītdien. Nav viegli, bet dzelžaini pieturoties pie nostādītā, vajadzētu strādāt :-)

Man ir plānotājs, bet es nezinu,ko tur rakstiit.
cikos jaed brokastis,kad jadzer zales, kad jaiet uz toleti,kad jatira zobi???
es to visu atceros galvā, jo parasti kaut kur aizmirstu planotaaju

Internets tiešām nozog daudz laika.šeit pat forumā var pamanīt tādus tekstus kā -"sēžu birojā,man daudz darba...",bet tajā pašā laikā nojaušams, ka regulāri tiek sekots līdzi šeit esošajām diskusijām :-D Tad nu ir jautājums, vai patiešām ir tik daudz tā darba,cik tā ir runāšana runāšanas pēc, vai arī sarunās tiek nozagts laiks darbam. Es arī ar šo lietu mēdzu grēkot,un man tas galīgi nepatīk.

Tā, kā man ir slikta atmiņa, sarakstu visus darbiņus, ko jāizdara plānotājā :-)
Plānotājs, tiešām ir laba manta :-)

es plānotāju izmantoju gan darbam, gan skolai. Kad esmu brīva no abiem, tad vienk iepriekšējās dienas vakarā galvā pārdomāju, kas nākamajā dienā jāizdara un viss. Ja kaut ko negribas darīt, atceros, kāda būs sajūta - kā man nepatiks, ja būs viss pēdējā brīdī, steigā utt.

Daru svarīgākos darbus pirmos. Savā ziņā turos pie tā 80/20 likuma/uzskata(?).