Kadas butu jus?

Es nepateicu par sevi.Man liekas ,ka biju laba mammina-tada saprotosa :-P .Audzinaju savus delus ta ,lai varetu dzivot ari tad,ja gadijuma manis vairs nav...!Es vienmer domaju ,ka puikas noteikti jaaudzina ta ,lai butu laba roka savam meitenem ,sievam!Sievietei nav jabut viriesa kalponei! :-)

Man ir bijusi ļoti jauka bērnība, mamma bija stingra, bet tajā pašā laikā jauka un mīļa. Atļāva darīt visādas lietas, bet ar mēru un vienmēr bija jāizstāstas, kas - kur - kā - ar ko!!! Ceru, ka būšu arī tik pat jauka mamma kā manējā :-)

Ļoti daudz esmu domājusi par šo tēmu un daudz varētu sarakstīt, ko negribētu, ko gribētu.. bet nevienmēr viss notiek tā kā gribētos, tāpēc vienkārši būs jādzīvo, jāaudzina par labu cilvēku un jābūt burvīgai mammai par katru cenu :-)

Es, laikam, būtu stingrā mamma. Mani auzdzinājā diezgan brīvi, un atceros kādas muļķības tik nedarīju padsmit gados. Negribētu, lai mani bērni darītu to pašu. Turklāt mūsdienās jaunieši vispār ir neaudzināti, nekulturāli, vulgāri u.tt. Es gribētu kārtīgu bērnu izaudzināt, lai zin cilvēciskās vērtības.

Man tagad par lielu paraugu kalpo tas, ka man ir mazs brālis un es redzu visas tās situācijas un skaidri tagad zinu, ka neļaušu savam bērnam jau no mazotnes spēlet spēlītes datorā, jo redzu kā tas atspoguļojas tagad, kad viņš ir mazliet lielāks.

stringra,bet tajā pašā laikā arī draugs savam bērnam! :-)

Turklāt, jā. Par tām datorspēlēm piekrītu. Nedod Dievs, izrausi vadu, vai izslēgsi datoru vai kā citādi pārtrauksi spēli, bērns paliek psihs, ārdās un bļaustās, gatavs visus sasit un nolamāt. Šausmas.

Tieši tāpēc es priecājos, ka man ir šāds piemērs. Neaudzinašu savu bērnu tā.

Es domāju,ka es nebūšu stingrā mamma. Mani audzināja ļoti brīvi,pat par daudz,bet apmēram tā arī gribu saviem bērniem :) Tikai būšu mīļāka par savu mammu:)

Bet nu,to jau redzēs tikai,kad tiešām būs bērni..varbūt viss būs tieši pretēji:)

Man ir ļoti liels prieks,ka mani vecāki ļāva iet uz Vecrīgu,klubiem no kādiem 16 gadiem, zinot,ka ir meitenes,kurām vēl 18 gados ir jāprasa atļauja mātēm ballēties. Ļoti laba sistēma - pasaki ar ko kopā iesi un obligāti brauc mājās tikai ar taksi,esi sazvanāma un lai labi iet.Lielāks miers vecākiem, bērns priecīgs un nevienam nav jāmelo.

Par datoru -
mani vecāki arī ilgi negribēja,lai mūsu mājas tāds ir,jo vēlējās mums abām bērnību ar grāmatām,draugiem pagalmā,rotaļlietām,utt. Man bija ļoti laimīga bērnība gan Rīgā, gan lauku mājās, zinu,kā govi slauc,no kurienes olas nāk un kā ir,kad pa virtuvi cālēni skraida.Mūsdienās daudzi bērni lauku zvērus redz tikai Zoo,ja man būs bērni,tad noteikti viņiem likšu kādu laiku padzīvot lauku mājās. Man dators bija tikai kādos 11 gados, internets no kādiem 13,par to ļoti priecājos un toreiz arī nepārdzīvoju.

Es gribētu būt pa vidu: nelaistu pašplūsmā,bet nebūtu arī kā kkāds vājprātstingrs vagars.
Man bija jauka bērnība.Mamma mani tieši tā pa vidu audzināja: ieaudzināja to,ko vajadzēja ieaudzināt,bija stingra,kad vajadzēja,bet tajā pašā laikā izturējās brīvi,neturēja mani kā krātiņā.Es to ļoti novērtēju.Laikam es vnk biju prātīga,jo nevarētu teikt,ka sagādāju viņai kkādas raizes: ne es dzēru,ne pīpēju,ne pa naktīm apkārt vandījos,ne 12 gados atstiepu uz mājām boifrendu. :D Mani citas lietas piesaistīja daudz vairāk.
Es noteikti nespētu būt no tām mātēm,kas savus bērnus drausmīgi iergožo,uzspiež pa varītēm savu utt.Noteikti nebūšu no tām,kas visu aizliedz,jo,piemēram,tīņu vecumā tieši tas,ko aizliedz saista visvairāk.Es negribu aizliegt datorspēles,es gribu parādīt jau no mazotnes,ka ir daudz interesantākas un labākas nodarbošanās.Noteikti gribu,lai mums mājās būtu mājdzīvnieks un bērns iemācītos palīdzēt man rūpēties par to utt.Negribētu,lai mans bērns izsaug par vienu no tiem bezsiržiem,kas dzīvniekam var nežēlīgi pāri darīt.Par palīdzēšanu-es palīdzēju bērnībā mammai un noteikti audzināšu savus bērnus arī jau no mazotnes mājās palīdzēt darbiņos.Lai neizaug par slinķi un izlaisteni,kas aiz sevis savākt nevar un savu mūžu neko nav mājās palīdzējis darīt.

Man liekas, ka mūsdienās jaunieši ir daudz atbildīgāki, spriežu to pēc savas māsas un brāļa.
Atceros, ja mamma nelaida uz dišuku - viss pasaules gals, gāju prom no mājām. Tagad ar šausmām atceros savus izgājienus tīņu gados. :-D Negribētu savai meitai neko ierobežot, gribu viņai uzticēties.
Pašlaik sīkajai ir 5 gadi un nezinu gan vai esmu stingra mamma - nesanāk. :-D

Man liekas ,ka biezi vajag atcereties sevi pasu taja vecuma!Tas kadreiz ir loti gruti,bet tomer var!Manas "amerikanu meitenites"mamma prasija savai meitenitei,kapec tu ta vari runat ar "Emmanuelli" ,un nespej ar mani-vina tik vienkarsi pateica-tapec ka "Emmanuelle" dalas ar mani...laikam ir kadreiz jamak runat ,ka ar lidzigu.Mums ta dalisanas bija, runajot par Cosmo meitenem.Vinai gribejas zinat,kadas izskatas Cosmo meitenes Latvija-esot loti smukas...vina domaja ,ka tas bildes ir jusu pasu...! :-)

Es , protams nevaru apgalvot, ka brīdī, kad kļūšu par māmiņu, tā arī rīkošos, taču tā kā mana profesija (ceru, ka tajā strādāšu, kad pabeigšu studēt) arī ir saistīta ar bērniem, ikdienā gadās novērot dažādus audzināšanas piemērus!
Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka bērnam jebkurā vecumā ir jāļauj "apdedzināties" normas robežās!Bērnībā jālauj nokrist, sasisties, nobrāzties, jaunībā arī paciest morāli!
Manā ģimenē nekad nav bijusi nenormāla ucināšana, žēlošana! Man nekad mūžā nekas tā kategoriski nav aizliegts un tieši tāpēc neesmu darījusi baigos mēslus, man mammma ir redzējusi kā aiz stūra dūmu velku, gan kā atnāku iedzērusi no baļluka un tieši tas, ka netiku sodīta par to, man palīdzēja pašai atsijāt lietas, kas man nav vajadzīgas! Es uzskatu, jo vairāk aizliegs jo vairāk darīs!
Kad uznāca trakie tīņa gadi, man mamma nelika sēdēt istabā, bet viņa mācēja TĀ pateikt, ka nemaz neko darīt negribējās.. :D
Es neaizliegšu saviem bērniem neko no tā, ko pati esmu darījusi..

Laikam jau stingra, jo kādēļ dzemdēt bērnu, lai viņu patvaļā atstātu. Mūsu sabiedrībā viņš diez vai spētu saprast, ko drīkst darīt, un ko nedrīkst. Ir nepieciešams kāds, kurš nokontrolēs.

paskatoties kāda ir mūsdienu jaunatne, es būtu stingra mamma audzināšanas principos, bet es noteikti savu bērnu/us palutinātu un mīlestības viņam/iem netrūktu :-)

Man liekas, ka bērnu vajag audzināt brīvi, bet saprātīgās devās vajag iekļaut arī stingrību :)

ko tur domat, jo visa dzive ir ka viena liela spele.

lai arī kā to negribētos teik, bet piekrītu aguciitis-raudupiete :-D
man nenesas prāts domāt par nākotni kāda es būšu utt :-D tas nav priekš manis, man patīk izdzīvot mirkļus nevis domāt kāda būšu nākotnē. un pie tam, tā fantazēšana var sagādāt vilšanos man pašai sev :-)

Bērnus negribu, jo man liekas, ka savējo pērtu katru dienu. Mani šausmīgi tracina, ja mani neklausa, vai, ja kaut kas nenotiek pēc mana prāta. Tad eju pa gaisu. Un ja ņem vērā to, cik vispār bērni klausa savus vecākus, man labāk to nevajag.