Mūsdienu jaunatne jeb mana māsa

Nepiekritīšu, ka jaunāko bērnu audzināšanā goži tiek palaisti vaļīgāk (ne manā gadījumā). Kaut arī esmu trīs gadus jaunāka par savu māsu, mamma mani audzināja tik pat strikti kā viņu. Iemācīja gan gatavot, māju sakopt un citus mājasdarbus, kuri noderēs dzīvojot patstāvīgi.

Cik skatos, tad jaunie tīņi ir pamatīgi izlaidušies. Trīspadsmit gadīgie jau ar cigaretēm zobos un alu padusē vazājas apkārt vakaros. Atļaujas vairāk nekā vajadzētu.

Lasu un atceros sevi tajā vecumā :-) Es biju ļoti līdzīga Tavai māsai. :) Arī necietu neko darīt, ar vecāko māsu kašķējos, vecākiem atļāvos runāt pretī, vienīgi rupekle nebiju. Kā ir tagad? ar ģimeni attiecības ļoti labas, kašķi nav, sliktas izrunāšanās arī. :) Slinķe esmu vēl joprojām, vienīgā atšķirība-man nav jādara nekas, ko nevēlos. Ja negribās lasīt ogas, tad nestādu ogu krūmus. Ja negribās ēst gatavot, tad nopērkam veikalā vai dodamies paēst ārpus mājas. :)

Nesatraucies-māsa paaugsies un, iespējams, kļūsiet par labākajām draudzenēm :)

Ak,kā es saprotu tevi, Ābolu_maisiņ. Man ir jaunāks brālis (15), pašsaprotami, vecāku mīlulis. Agrāk dusmojos, uzstādīju vecākiem ultimātus, jo man kretinēja,ka es tiku audzināta pēc visstingrākajiem noteikumiem, bet sīkais var atļauties visu - viņam visu pienes, izdabā, nopērk, viņš var mierīgi atļauties nolikt vecākus pie vietas, taču tagad es jau vairākus gadus esmu uzlikusi ignoru, kaut arī bieži vien ikdienā nevaru vien beigt brīnīties,kā 15 gadīgs, pa pusei pieaudzis cilvēks, pieprasa auklēties ar sevi. Tagad jūtos ieguvēja, jo pateicoties stingrai audzināšanai spēju būt patstāvīga, protu par sevi parūpēties un pagatavot ēst. Man nevajag pieprasīt ,lai mamma padod karoti vai maizi,kas stāv acu priekšā. Man tikai ir interesanti,kas no viņa izaugs... (t) :-D Par laimi pavisam drīž pārvākšos uz Rīgu un man vairs nekritīs uz nerviem viņa ikdienas bērnudārzs. ;-) :-)

sāks dzīvot atsevišķi - dzīve izmācīs, man tā bija.

Jāveido jaunāko māsu/brāļu pulciņš. :D
Man mājās ar ir viens tāds, kuram vairāk par kompi nekas neinteresē. Bet vismaz nelamājas ar trīsstāvīgajiem! Man laikam ir paveicies :D
No vienas puses saprotu, ka vienam mājās garlaicīgi un cik ilgi ar ričuku apkārt braukāsies, bet tā mūžīgā atkarība no datora nav vairs izārstējama. Mājās neko nepalīdz.
Pielietoju drastiskas metodes,izrauju datoram vadu vai atslēdzu netu.

Man sīkajam brālim ir 24 un viņš dara tieši tāpat. Attiecības mums ir labas, jo esmu uz visu jau sen pievērusi acis +ne es viņu auzdzināju, tā, ka nejaucos tajā visā iekšā. Viņš mājās nedara absolūti neko un mamma dara visu ko viņš saka :-D Ak jā, un vēl- viņš nestrādā :-D Visu laiku ceļo apkārt, kad ir mājās, tad atnāk pagulēt un paēst, pārējo laiku viņš tusē apkārt. Tā, ka nedomāju, ka tev kkas mainīsies, kgan..cilvēki jau dažādi.

es tāda arī biju tīņu gados, psihoju par visu, runāju pretīm, bet bez lamu vārdiem, nedarīju neko.
bet tas laikam man palīdzēja, jo no 18 gadiem jau strādāju, esmu puslīdz patstāvīga (tētis maksā par dzīvokli :D ). bet vēljoprojām patīk pakomandēt vecākus, paslinkot. bet ar laiku visu izdaru, ko vecāki ir lūguši.
protams brālim par to ir nepatika, ka man viss tiek atļauts, vecāki zina, ka es ar visu tikšu galā

Drastisks ir jautrs, bezbēdīgs, nevis ļauns.

Tikko atnācu no dobes. Jūtos beigta, kamēr māsa cilā kājas un atpūšas pie savas vecmammas, kas ir veca, bet pienes mazajai zupiņu un saldumus..

Man māsai 17 gadi, negrib mācīties, knapi pabeigusi pamatskolu, tagad ar mokām pierunājām iet vidusskolā. Piecus gadus jaunāka par mani, bet nu kāda, atvainojos, maita viņa ir, jūs pat nevarat iedomāties. Viņa man čakarē visu dzīvi, cik manu nervu ir sabeigts pa šiem gadiem, cik asaras izlietas, cik negulētas naktis. šausmas, bet nevaru es dzīvot atsevišķi, jo nav man tādas iespējas, esam 3 bērni ģimenē ar māti palikuši, studēju, brīvdienās strādāju, naudas knapi pietiek. Un viņa, aaaa, es tagad šo rakstu un pilnīgi vāros no dusmām. Tā sīkā blandās pa āru no rīta līdz vakaram, bieži vien piedzeras, katru dienu prasa mātei naudu, saka, ka nopirks sev ko garšīgu vai kādus augļus, pati nopērk alu un cigaretes, tāpat arī aziet uzreiz pēc tam pie omes,lai tā viņai iedod kādu latu. Viņa atnāk uz mājām tikai paēst, un pati sev pat sviestamaizi negrib uztaisīt, jo redz mēs esot bomzī un nav ko ēst, kaut ledusskapis ir pilns,vienkārši viņai ir slinkums!! es dzīvoju ar viņu vienā istabā, nekad laikam tur nebūs kārtības,jo viņa pēc dabas kā cūka, viss izmētāts, man apnīk katru dienu visu kārtot, mazgāt viņas drēbes (jo savādāk viņa ņems manējās, kas ir tīras un izgludinātas), visas manas lietas nonāk pie viņas rokās un tiek izlietotas, saplēstas, nozaudētas, VISAS!!! es jau sen domāju par slēdzeni savam skapītim, bet tas iepriekš jau ir bijis, atrāvusi ar visām durvīm vaļā, lai atrastu naudu. Tagad vasarā pa mēnesi es biju nopelnījusi 150 ls mellenēs, lai varētu ko skolai nopirkt, bet izrādās mums ir jāsvin mazajai dzimšanas diena, jānosvin 17 gadiņi, un mani 50 ls aizgāja tai (e) nenormālajai, māte saka, ka atdos, bet protams, ka tā nebūs. Cik naudas tā sīkā jau man nozagusi, ārprāts. Pirmo un pēdējo reizi biju viņu paņemusi uz mežu lasīt mellenes - visu dienu čīkstēja, izbēra speciāli manas ogas, izmētājusi pa mežu ēdienu, ko biju paņēmusi līdzi pusdienām. Nu kāda viņa princese, viņa pat nemāk saklāt aiz sevis gultu!!!! Mātei nav laika viņu audzināt - darbs, dārzs, māja, bet tik un tā,es nesaprotu, kā viņa var klusēt. Māsa neklausa nevienam vārdam, viņa nolamā tādiem vārdiem visus, arī māmmu, viņa ir arī situsi gan man, gan mātei, arī mazajam brālim tiek. Vissāpīgākie viņas vārdi - "tas ir (būs) mans dzīvoklis, jo esmu gudrākā, un es panākšu,ka jūs visi no šejienes pazūdat,kaut ātrāk jūs visi nosprāgtu". es varētu vēl ilgi turpināt un tagad sēdēt un raudāt, bet nu...lūk tā. :'-(

BrownSugar- es tavā vietā tādu briesmonīti sistu no rīta līdz vakaram. :-D :-D Izklausās drausmīgi. Tiešām uzliec slēdzeni savām mantām, nedod viņai naudu (labāk glabā bankā) un vispār ignorē viņu! Es tādai gan nedotu 50 Ls dzimšanas dienas svinībām, lai jau pati meklē naudu, ja grib tusēt. Pārējiem jau nav tāpēc jācieš. :-/

BrownSugar, ej irē kaut istabiņu, kaut GULTAs vietu, tikai nepaliec šitādā murgā, jo jo vairāk viņia izdabāsiet, jo traģiskāk būs!!!! Murgs kaut kāds!!!!

BrownSugar, izklausās tiešām briesmīgs skuķis :-D nedodiet tak viņai to naudu katru dienu, prasi, lai šī tos 50 latus pati atdod, kapēc gan mātei tas ir jāsedz, ja kaut kāda sīka šmurgule atļaujās uz galvas kāpt? šitāda neko nav pelnījusi, izglītības nekādas, cīgas zobos, alus padusē - kāda nākotne? nekāda. piedod, ka es šādi izsakos par tavu radinieci,bet, tavā vietā būdama, es šai "skābekli piegrieztu" - nekādas naudas, davaj pie darba. :-O

Lai gan cilvēki mēdz būt dažādi un laika gaitā, dzīves pieredzei uzkrājoties, mainās, tomēr krasām pārmaiņām uzvedībā un raksturā neticu. Pašai radu lokā zināma nu jau 23 gadus veca meitene, kurai vecāki nekad nav likuši strādāt, saudzējuši no jebkura "netīrāka" darbiņa - pasarg` Dievs, likt izslaucīt istabu vai nomazgāt traukus, nemaz nerunāsim par algotu darbu - ar kādām grūtībām tas nāca. Beidza augstskolu, darba meklējumos īsti neveicās, jo, redz, viņai augstākā izglītība, un viņa neies strādāt kādu vienkāršāku darbiņu, kamēr nav atrasts tas, ko princese vēlas. Tad nu sēdēja vecākiem uz kakla - viņas tēvs pārskaitīja naudu solārijam, manikīram, pedikīram, gaidīja drauga algas dienas, lai par viņa naudu pirktu šmotkas utt. Beigās ar tēva atbalstu un sakariem dabūja biroja administratores darbu, tad nu laiski kaut ko tur knibinās. Šitādi izlutināti kadri dzīvē kuļas uz priekšu tikai ar citu atbalstu, paši nepakustinādami ne pirkstiņa un nospiežot vecākiem sirdi. Bet paši vien vecāki vainīgi.

Meitenes, es nez cik reizes mātei toteicu, lai nedod naudu, bet tad tā sīkā vispār paliek traka, viņa var visu māju izvandīt meklējot naudu, izdarīt speciāli kaut ko riebīgu mājās, viņa vispār mūs nedzird. Biedējām viņu ar skolu bērniem ar sarežģītu uzvedību - nu specsklolas laikam vai kā, bet viņu tas vēl vairāk uzkurina, paliek galīgi nekontrolējama, un neies viņa nekur strādāt, atkal ar saviem draugiem pazudīs, slaistīsies un nenāks mājās, un māte atkal raudās, pārdzīvodama, vai ar viņu viss kārtībā.

Bet Tev jādomā par savu dzīvi, pati ej no šitas elles prom. bet māsai nedodiet naudu, nepērciet neko, kaut mēnesi, lai majās tikai ūdens un maize, ies prom, Ok, lai iet, ilgi tādu arī draugi neuzturēs. Viņa ir jānobiedē, vai arī aizbrauciet ar mammu kaut kur, atstājiet viņu uz nedēļu ar pāris latiem, lai redz, kas tas ir - nauda. Viņa nosprāgs kaut kur - un mamma atkal būs vainīga. sīkai jādod saprast, ka nevienam izņēmot Jūs, viņa nav vajadzīga.

Pati biju baigi izlutināta, joesmu vienīias bērns ģimenē, bet neskatoties uz to jau 16 gados dzīvoju viena... nekas, nenomiru :)

izlasot šo diskusiju es atcerējos , kāda bērnība ar vecāku brāli un ne īpaši mīlošiem vecākiem bija man.. :-| ja kaut kas, tad es vienmēr vainīga, kau arī brālis lielākoties bija vainīgs, kurš gan ticēs kkādai sīkaļai. brālim bija vaļa, man ne. mēs dzīvojām vienā istabā un to istabu kopu vienmēr es (nepieminēju, ka gadu starpība bija 10 gadi), jo nu jā, tas sīkākais un bezpalīdzīgākais vienmēr visu dara un cieš. ēst man bija jāgatavo lielākoties pašai, kad nebija ledusskapī nekā gatava, bet brālim, vecākam brālim, kas pats varēja uztaisīt, mamma jau, protams, gatavoja. man tikai atbildēja :"Tu esi meitene, tev pašai jāmācās tas viss darīt!" jā, gudri tas bija no mātes puses. laba loģika - vīriešiem nekas pašiem nav jādara, sieviete izdarīs visu viņu vietā, pat pakaļu noslaucīs. nu nerunājot vispār par vardarbību, kas valdīja mūsu ģimenē.. :-( atceroties šo visu acīs asaras saskrien, kāda man bērnība bijusi. tīņu gados māte vēl vainoja vecmammu, ka es tāda izaugusi "slikta", runāju pretī, esmu agresīva. nezinu, ko viņa vēl varēja gaidīt pēc tādas attieksmes pret mani. un toreiz man jau nebija kam to visu izstāstīt, to visu turot sevī, tās dusmas es tikai sačakarēja nervus un tagad esmu nervoza. vienkārši jauki, jā.. man sagribējās kaut kā pačīkstēt mazlietiņ, nezinu, kāpēc, bet kļuva vieglāk kaut arī mainīt neko vairs nevar (t)

BrownSugar, man mamma strādāja bērnu nama ar bērniem - noziedzniekiem 9reālie<) un pat tos var padarīt par ideāliem bērniem, parādot kurš ir stiprāks, neizrādiet ar mammu bailes par viņu, parādiet, ka esiet stiprākas, kaut fiziski, un bš oK ;) Nebļauj NEKAd, jo bļaušanu tādi sīkie neuztver vispār, viņi ņem enerģiju no cilvēka , kurš bļauj, tas ir tāds psihologiskais sadisms, kurš jāpartrauc tikai ar dzelžaino mieru un stingrumu, bet tikai kopā ar mammu, jo ja viņa jūtīs, ka mamma aizstāvēs, nekā nebija.

Sarunā ar mammu taktiku, un katru dienu ievērojiet stingribu - ar to Juus izglaabsiet gan vinju, gan sevi.
Tas ari autorei noderees.
Un veel foršais panemiens - kad siika blaus, panem uudens spaini un gaaz vinai virsuu... psihologu , kuri straadaa ar peedeejiem psihiem, ieteikums.

tik traki, BrownSugar :-/
bet es sasmeejos par eliizes komentaaru, ka vinja taadu riebekli sistu no riita liidz vakaram. es ar savie vaajajiem nerviem aii taa laikam dariitu :D

Nu tagad manam mazajam, izlutinaatajam, riebiigajam braalim ir 17 gadi, un vinjsh ir palicis daudz normaalaaks. pa vasaru straadaa, jo saprata, ka cigareteem mamma naudu nedos, kad shii atkoda, ka vinjsh piipee :D attieciibas mums arii uzlabojas visu laiku. varbuut taapeec ka dziivoju citaa valstii :D

bet ir ir taa ka siikie tiek izlutinaati un vinjiem viss tiek vairaak un negodiigaak.

bet taapat braalis man miiljsh un izskataas, ka veel peec paaris gadiem vispaar buusim labaakie chomi. kaa tur bija - savu braali vai maasu driiksti sist tikai tu pats :D

sasmējos mazlietiņ, gāzt ūdens spaini virsū. :-D :-D :-D iedomājos top skatu, 2 izmisušas sievietes dzīvoklī gāž virsū trakai meičai ūdens spaini virsū. :-D :-D

*to