Sveikas, meitenes!
Laikam jau stāsts būs garš.. bet šis stāsts ir palīgā sauciens pēc kāda padoma vai ieteikuma.
Visa sākums ir tas, ka man bieži un nenormāli sāp galva. Sāku staigāt pie neirologa un veicot dažādas pārbaudes ir noskaidrots iespējamais cēlonis, taču, lai izslēgtu pārējās iespējamības (nedo` dievs kāds bumbulis galvā) ir jāiet uz magnētisko rezonansi (lai īsāk - MR).
Tad nu laimīga dabūju savu nosūtījumu un trīs mēnešus nogaidot rindā pienāca mana ilgi gaidītā diena, kad jātaisa MR galvai un kaklam (kopā tajā bimbulī būtu jāpavada nekustīgi ~ 40 minūtes)... bet te arī sākās mana problēma... Visu rūpīgi saplānojusi aizgāju uz MR procedūru .. mazliet satraukusies jau biju, bet nu priecīga, ka beidzot uzzināšu vai viss kārtībā (jāsaka uz šo procedūru liku lielas cerības).. apgūlos uz tās kušetes... uzlika man galvā to redeli.. iestūma mani tajā caurumā un tad viss sākās.. man vienkārši uznāca panika.. man likās, ka mana pēdējā stundiņa situsi... un pa trim lāgiem izsaucot dakterīti es tajā bimbulī pavadīju trīs minūtes un man sirds kāpa pa muti laukā...dakterīte man paziņoja, ka tā esot klaustrofobija.. un ka tur neko nevar izdarīt...
Tad nu atkal paņēmu nosūtījumu pie neirologa.. aizgāju uz kārtējo pieņemšanu un izstāstot situāciju mani neirologs nosūtīja uz tā saucamo atvērtā tipa MR (jūras medicīnas centrā Vecmīlgrāvī)... nākošajā vakarā jau gribēju pierakstīties, kad man paziņoja, ka tur esot uzlikts jauns, nu jau slēgtā tipa MR aparāts.
Ir, protams, vēl variants taisīt ar narkozi - es to dakterītei arī tā ieminējos, bet viņa negribot, lai man taisa narkozi .. nu nekas labs tas neesot... tad nu man piesolīja izrakstīšos spēcīgas nomierinošas tabletes un lai es mēģinot vēlreiz iet...
Tāds ir mans sāpju pilnais stāsts.. kamdēļ tas viss? Varbūt kādai ir kāds labs padoms vai ir bijis līdzīgi, bet tomēr viss izdevies... man pat negribās pierakstīties uz otro mēģinājumu, zinot, ka mani tur atkal mēģinās iestumt iekšā...
P.s. ļoti atvainojos, ka tik gari, bet īsāk, šoreiz nemācēju.
2494
