jūsu attiecības ar tēviem

Gaajis visaadiigi, bet tagad, kad esmu jau 20+, man ari vinju ir briinishkjiigas attieciibas! Biezhi prasu padomus sakaraa ar viirieshiem, jo kas gan labaak sapratiis vienu viirieti, ja ne cits viirietis! Staastu gandriiz visu, taapat kaa mammai (l)

Man ir ļoti labas attiecības ar savu tēti. Neteikšu, ka viņš ir mans vīrieša ideāls, jo pietiekami daudz laika esmu ar viņu pavadījusi un dzīvojusi kopā,lai zinātu arī viņa vājās vietas un mīnusiņus (bet kuram gan to nav?).Pilnīgi noteikti zinu, ka no sava tēva esmu "mantojusi" mierīgu raksturu un savaldību. Arī vizuāli manai mammai ir pamats apvainoties, jo esmu ļoti līdzīga savam tētim - vaigi, acis, mute ir viņa, tikai gaišie mati ir mammas devums :-) Ir tāds teiciens,ka meitas, kas esot līdzīgas savam tēvam, esot laimīgas. Nu tad māte Daba man piešķīrusi bonusu :-P Labi, dauzos.

Par alkoholu piekrītu - tas ļoti sabojā cilvēku attiecības. Tas man lika atcerēties manu vectēvu, manas mammas tēti. Viņš bija gleznotājs - bohēmiskā Rīgas dzīve ar mūziķiem, aktieriem un saviem aroda brāļiem viņam nebija sveša..Diemžēl. Nesen uzgāju vēstules, ko mans vectēvs jau no slimnīcas bija rakstījis savām meitām (manai mammai un viņas māsai) - skaisti ilustrētas, katrai meitai vēstulē bija pa zīmējumam.Un, jā, tur viņš lūdza piedošanu savām meitām par paviršību attiecībās, par to, kā viss būs citādi, kad viņš tiks laukā no slimnīcas. Taču bija par vēlu vairs ko labot un lāpīt, jo viņš no slimnīcas diemžēl vairs nepārnāca.

līdz 5 gadu vecumam dzīvoju kopā,tad vecāki izšķīrās. Vienīgās atmiņas no tā laika,kad bijām ģimene ir tādas,ka katru piektdienu viņš man zvanīja un jautāja,ko garšīgu vēlos no rīgas,jo viņš strādāja un pa d.d dzīvoja rīgā. Tad līdz 11gadu vecumam,pāris reizes padzīvojos pie viņa. Tad pārvācos uz citu pilsētu un uz 7 gadiem praktiski kontakti zuda. Tad sāku satikties ar savu draugu,kurš dzīvoja tajā pašā ciematā,kur viņš un tagad attiecības ar laiku uzlabojās. Bet dusmas,aizvainojums paliks visu mūžu uz viņu. Varbūt vajadzētu izrunāties,bet nezinu vai gribu.

Teta meita- vinam dz.d 8 marta, man 7 marta,vnm saka, ka esmu davana dzimumdiena!:)
Raksturs drausmonigs, manus visus ieprieksejos puisus no******, tagadejais vinam labakais draugs! :-P

nav labas attiecības ar tēti,kad dzīvojām kopā runājam tikai par to,cik lai iedod man naudu un par skolu.vispār var teikt,ka nerunājam jeb runājām ļooti minimāli.tagad,kad viņš uk,dažreiz pa mēnešiem nerunājam,kā viņam iet uzzinu no mammas.

Kopš tēvs sāka krāpt mammu attiecības kļuva nekādas. Lieki piebilst, ka šis laiks sakrita ar tīņa gadiem.
Kontakts pilnībā pazuda, kad apprecējās. Sieviete uzskatīja, ka man un māsai ir jādzīvo kā ir un jāpieskata viņas meita. Alimentus pārstāja maksāt un atstāja visai smagos apstākļos mūs dzīvot, bet sieva tajā pašā laikā nestrādāja 3 gadus, visas ēdienreizes aizvadīja kafejnīcās, ceļoja un visu dienu pavadīja skaistumkopšanas salonos. Nu jā un tēvs viņas viedokli aizstāv un par meitiņu sauc tās sievietes meitu. Pavada laiku ar viņu tā, kā ar mani un māsu nekad nav pavadījis.
Pirms pusotra gada viņš vispār paziņoja, ka neesmu viņa meita.
Tagad gan izskatās, ka meklē kkādu atpakaļceļu. Komentē bildes draugos un apsveic svētkos, bet man jau ir iestājusies vienaldzība.
Ja nav bijis kārtīgs tēvs, tad nafig vispār tādu (t)

Tīņu gados gan visādi gāja, bet tagad mums ir feinas attiecības. Protams, neiztikt arī bez konfliktiem un strīdiem, bet nu es esmu tētuka meitiņa. Es redzu un jūtu cik ļoti viņš mani mīl un ir gatavs manis dēļ uz visu. Noteikti negribētu mainīt viņu ne pret vienu citu tēvu, viņš manās acīs vienmēr būs pats labākais! :-)

Nedomājot varu teikt, ka tēvs man ir vis vis vistuvākais no visiem radiem!esmu pilnīga tēta meita, vēljoprojām tā jūtos!ar tēvu ir vienkārši ideālas attiecības, jo viņš ir superīgs cilvēks!Vienīgi biki uz nerva krīt tas, ka viņam laikam vēljoprojām liekas, ka man ir 13 gadi! :-D :-D Daudzi saka, ka es tapē visus džekus triecu ellē, jo meklēju līdzīgu tēvam!Man gan tā neliekas, bet who knows??

Mans arī kodējs. Izšķīrās ar mammu,novēlēja mums visām badā nomirt bez viņa un pazuda. Tagad, kad pats vairs nevar uz poda aiziet un vajag naudu pansionātam, zvanās un saka, ka mums pret viņu pienākums.

Vienā vārdā sakot, manas attiecības ar tēvu ir nekādas.

Savu bioloģisko tēvu neesmu redzējusi, vienīgās manas bērnības atmiņas ir, ka viņš sēdēja pie manas gultiņas, bet neatceros ne viņa seju ne ko citu. Man tad bija kādi trīs gadiņi, toreiz viņš uzdāvināja stilīgu sarkanu kostīmu ar burtiņiem, baigi patika (l) :-D

Bet cilvēks, kurš mani uzaudzināja un,kuru uzskatu par savu tēti nevis tēvu, bija ļoti mīļš un gādīgs, vienmēr viņš izdabāja manām vēlmēm un iegribām, viņam bija svarīgi, lai man būtu labi un lai man nekā netrūktu un netrūka arī. Žēl, ka tādu nopietnu sarunu mums nebija, bet es viņu mīlēju, reizēm pat domāju vairāk kā mammu, bet diemžēl viņa vairs nav... :%27-( Pēdējā laikā bija lielākas nesaskaņas, jo savu pirkstu mamma pielika... (t)

es arī tēta meita! :-)

attiecības ar tēti daudz labākas nekā ar mammu...
vnm lutina, aizstāv...

ja strīdamies, tad tikai tpē, ka viedokļi atšķiras vai dēļ mana slinkuma, jo viņš pat ir radis daudz un dikti strādāt..

pirms pāris dienām sadauzīju tēta mašīnu, zvanu viņam un domāju, ka nu būs galīgi slikti, bet šis pilnīgi neko...

kopumā, lai arī dažreiz apnīkam viens otram, attiecības ir normālas, es pat teiktu- labas (l)

Man ar tēti ir labākas attiecības kā labas! superīgas! es esmu viņa atbalsts un viņš ir mans..
Mēs varam pārunāt visādas dzīves lietas, varu viņam pacīkstēt un vienmēr saņemšu atbalstu un kādu gudru padomu. Portams,tad kad iet viņam slikti,tad var to just,bet kad izrunājas,tad jau paliek vieglāk.. viņš ir ļoti labs klausītājs, nekad nav bijis greizsirdīgs ne uz ko,tas vispār man liekas dīvaini.. Arī viņam iet visādi,bet abi ar mammu mūsu ģimeni tur līdzsvarā un tieši dēļ tām harmoniskajām attiecībam,kuras ir man ar tēvu,man nav puisis, kurš katrs,kurš kāro manu sirdi,jo es domāju par maniem bērniem,kuriem arī ir jāaug ar tēvu,kura nav tipiska "stingrā" roka,kura pat iekausta utt.. lielākais sods,kuru es atceros bija 5gados,kad es,ļoti ļoti izlaists un drausmigs bērns,nopelniju :D tētis par kko mani uzsēdināja uz klavierem un neko neteica,man tik ļoti bija bail,ka turpmako mēnesi biju paklausīga- viss viņam ir savadaka pieeja audzināšanai un ari manam vīram tā būs :)

es ļoti apskaužu tās,kurām tēti ir tie labākie, mīļākie un foršākie :) man prieks par jums.
manējie izšķīrās sen, kad biju maza. viņam sava ģimene, divi bērni. agrāk braukāju vasarās ciemos, uz kafejnīcām gājām. bet ar laiku tikai zvani, tīri formāli apjautāties kā iet,apsveikt svētkos.
es nekad mammmai neesmu jautājusi tieši, kas notika,kāpēc utt. bet no omes sapratu,ka visu sabojāja viņa ģimene ar savu augstprātību un nicināšanu...
man žēl, diez kā būtu bijis,ja ģimene nebūtu izjukusi. bet tagad ir labi, abiem vecākiem dzīvē viss nokārtojies.
bet mans tētis ir foršs. vienmēr pret mani ir bijis labs, gan finansiāli atbalstīja, gan dāvināja to,ko vēlējos. nekādus konfliktus ar viņu neatminos.

Diemžēl manas atmiņas par tēti ir tikai līdz 6 gadiem, viņš nomira. Ja godīgi, vel tagad atceros, es viņam biju tāda maza lutekle. :-)
Gribētos, lai viņš redzētu, kāda esmu izaugusi, cerams, ka lepotos par mani un māsu. :-)

Ar isto tevu attiecibas ir sliktas,jau laiku nekontaktejamies,bet esmu par to tikai prieciga.Vinam ir briesmigs raksturs,viss tikai ir pareizi ko vins saka/dara un parejiem ir japaklaujas vinam |-)
Bet man bija vnk fantastiski labas attiecibas ar audzutevu,vinam biju ka ista meita,nevienu reizi nejutos,ka nebutu vina meita (l) zel,ka nomira :'-(

Manējais ir tāds pats kā Renē tēvs (l)

bet mans vectēvs bija izšķīries no vecmāmiņas jau tēta bērnībā, līdz ar to man opis nemaz nebija. Kopš kādiem 10 gadiem viņš dzīvo ļoti tuvu mūsu mājām un katru dienu nāk ciemos, bet tā arī nevaru vēljoprojām viņu iemīlēt. Ja nebija bērnībā, tad nav arī tagad. :-/

Es ar tēta meita. :-D Attiecības mums ir ļoti labas, kā draugiem. :-) Jā, kašķējamies, bet tos strīdus pārdzīvoju vairāk kā tos, kas man ar mammu. :-| Protams, mīlu abus vecākus vienlīdzīgi. (l) Bet tā kontakts man ir labāks ar tēti. :-) Bērnībā vispār biju kā pielipusi viņam, visur gāju līdz, palīdzēju garāžā utt. :-D :-)

Esmu Tēta meita. Gan izskatā, gan raksturā. Taču mēs netiekamies, mani vecāki ir šķīrušies. Atbalsta finansiāli, tagad gan ir, kā ir, bet...
Kad biju mazāka tad jau apciemoja, taču tagad viņš saka, ka nav gatavs tam,jo viņam ir divi dēli, viņš nemaz nezināšot kā ar meiteni runāt. Tas mani apbēdina mazliet, bet zinu, ka viss mainīsies. Mans tētis zina to, ka viņš var uz mani paļauties. Kaut arī viņš nav mani audzinājis, par viņu nevaru nevienu sliktu vārdu pateikt. :-)