Mācos uzticēties! Šad un tad pagruzdu sevī, bet, kad apsēžos un mierīgi apdomājos, saprotu, ka man vispār nav iemesla uztraukties, jo vīrietis satraukumiem nedod ne mazāko iemeslu.
Es cenšos nedomāt ne par to, kas darās viņa FB, ne telefonā, ne brīžos, kad viņš dodas izklaidēties viens pats.
Es daudz lasu par šo lietu un saprotu, ka mūs šķir neliela aiza un es nespēju pārkāpt šai aizai, ļaujot šaubām un neticībai sevi šad un tad grauzt, bet tas nav pareizi. Zinu, ka viņam šādu problēmu nav.
Esmu pamanījusi, kopš strādāju otrā darbā ar pilnu slodzi, man vispār nav laika cepties un analizēt, jo esmu līdz acīm darbos. Esmu sapratusi, ka labi, ja ir hobiji un tāda īsti brīvā laika nav, lai fantazētu muļķības, kā arī jāatzīmē, atklāti sakot, ka šī lapa arī ne bez vainas- citreiz salasos šeit visus šos krāpšanas stāstus, ka sāk, gribot negribot, gribēties meklēt vainu savās attiecībās. Kauns par sevi, ka esmu tik viegli ietekmējama :-)
866
