Labrīt, meitenes!
Es brīžiem jūtos tik nelaimīga un nespēju tikt ar sevi galā, tāpēc man vajag padomu, ko iesākt..
Esmu ļoti jūtīgs, emocionāls cilvēks. Man traucē tas, ka, ja notiek kas ļoti labs, es nespēju pat padomāt par ko citu, ne pastrādāt, neko. Visu laiku domāju tikai par TO. Tas pats arī, ja notiek, kas slikts - visu laiku jādomā par to.
Tagad arī, esmu attiecībās, bet draugos sāku sarakstīties ar vienu puisi. Sarakstamies jau kādu laiciņu, ļoti patīk man viņš. Tad nu es nepārtraukti sēžu draugos klikšķinot refreshu un gaidot kādu vēstuli no viņa :-D Tā nu es jau dienām par to tik vien domāju, kā par viņu un nespēju neko padarīt, ne pastrādāt. Visu laiku tikai sežu un gaidu viņa vēstules :-O Citreiz pat stundām to daru..Kaut man būtu jādara citas lietas. Es nesaprotu, kāpēc ar mani vienmēr tā notiek dzīvē, ka es spēju padomāt šādās situācijās tikai par šo foršu/slikto notikumu un visu pārējo pametu novārtā..Ar to puisi, mums tāpat nekas nebūs, tas ir skaidrs, es pat viņu satikusi neesmu, bet jau sajūta, ka nespēju bez viņa dzīvot..Nu sviests kaut kāds. Protams, pēc kāda laika šīs sajūtas pazudīs, bet es vispār negribu tā justies, skriet viņam pakaļ. Es vispār gribu būt tāda vēsā un nepriecāties par katru viņa vēstuli.
Kā lai izmaina šīs sajūtas un kā lai beidzu par viņu domāt un čakarēt savu laiku? (e) Kā vispār nebūt tik emocionālai un neļaut šādiem notikumiem ietekmēt manu ikdienas ritmu?
89
