pieņemu šo diskusiju pārsvarā neviena vairs nelasīs:D -bet ko sakat, ja nu es uzrakstu/atvainojos par to reizi ka nejutos labi vai tamlīdzīgas muļķības tā it kā starpcitu? šķiet esmu līdz ausīm saķērusies, kā iepriekšējās diskusijas autore :-|
nu nezinu, tā kā zaudēt itkā nav ko, tad vnk es aizrakstītu..., ka zinu, ka mūsu pirmajā tikšanās reizē, visu salaidu grīstē, ka nebiji savā ādā. Ka atvainojos par to. Un ka labprāt sāktu no jauna un mēģinātu velreiz. Un pajautātu, vai mēs varētu vēlreiz satikties, lai tu vērstu visu par labu.
Ka tu ļoti tomēr vēlies visu vērst par labu vai ka tu tomēr vēlies vēlreiz viņu satikt..
aiii :D es neesmu attiecību speciālists, bet es tā izdarītu :)
pieņemu, ka te būs arī kāda, kas teiks ka mana rīcība būtu stulba! :D :)
Es teikšu mazliet citādāk. :) Manā apkārtnē ir bijuši daudz tādu vīriešu, kuri uz mani nav skatījušies, bet es esmu viņus gribējusi. Tanī pat laikā aiz stūra ir bijuši vairāki, kuri būtu gatavi mani nēsāt uz rokām, lai tikai es paskatītos viņu virzienā. Kāpēc mums patīk tie, kuriem esam vienaldzīgas? Es no sava skatījuma teikšu tā, ka piesaista tie sliktie puiši. Nekāda principa. Tie, kuri jau gaidīja uz mani, nepiesaistīja tāpēc, ka ārēji viņi bija vai nu īsāki par mani, vai vienkāršāki, bet sirds gan īstajā vietā. To nu nevar noliegt. Tā ir kaut kāda jūtu ķīmija, kuru nespēju izskaidrot. :(
Man gan nekad īpaši nav vajadzējis kādu, kuram nevajag mani. Galīgi neesmu no pakaļskrējējām. Šī, paldies dievam, ir viena no lietām, kurām esmu iemācījusies nepievērst uzmanību un lieki netērēt savu enerģiju.
jā es neesmu arī....šoreiz nostrādāja vairāk tas, ka esmu salaidusi visu grīstē un vēlos mainīt priekštatu, lai redzētu ko par manu tādu kā ''iisto es'' viņš domā....
482
