Vai protat "sarunāt atlaidīti"?

Pārdevējs necieš no tā zaudējumu,ja iedod atlaidi,'tikai mazāk uzvārās! Un nav runa par to,vai vari vai nevari nopirkt, tie 10% kabatu neplēš, ja neiedod atlaidi,tāpat cilvēks nopirks, vnk patīkami un kāds saldējums sanāk par to atlaidi.
Jāmāk tak grozīties kaut kā, nevis pirkt par nenormālām cenām, ko salikuši pārdevēji.
Starp citu, sportlandā mēneša atlaižu summa ir 1000 ls pārdevējiem,ja nemaldos. Nekas viņiem nenotiks,ja atlaidi iedos :-P

Ja nevaru atļauties,tad nepērku,nevis diņģēju atlaides.Man tas šķiet stulbi.Tāpēc jau veikals ir veikals un tirgus ir tirgus.Manuprāt,tirgū,stāvot pie lupatu kaudzes var diņģēties,plikšķināt skropstas un mēģināt dabūt savu drēbi lētāk.
Veikalā es tā nevarētu.

not_for_sale, piekrite tev par Sportland, man draugam tur pazina strada, un vnm dod 20% atladi!

vienkarsi lielako dalu veikalu politika ir tada, ja pajauta atlaidi, tad iedod, ja nejauta, tad pats vainigs, maksa noteikto summu! tas ir pilnigi logiski! Un logiski ir ari tas, ka pardevejs pats ar atlaidi neuzbasies! :-P

Strādāju apģērbu veikalā, kur lētākā prece ir ap 50 un dārgākā - 450. Taču lielākoties jau visas cenas ir trīsciparu skaitlī un atlaides vienalga tiek lūgtas šad un tad. Lai dabūtu no manis atlaidi (un tā vienmēr ir tikai 10%, ne vairāk), daudz pūļu nevajag, vienkārši pajautāt, vai arī ja šaubās, pati iedodu. Mani kolēģi dara tāpat.
Pati neprasītu, jo neesmu tāds cilvēks, kurš vispār ar pārdevēju runā kaut ko vairāk kā "paldies" un "visu labu".

Alise`, kāpēc jāreklamē, ja ISIC mājaslapā ir minētas visas atlaides? Pašam taču vajag interesēties.

Es nekad nekaulējos.Pilnīgi nekad. Brāķētas preces nepērku.

Un man nepatīk dot atlaides veikalā. Visru jau politika atšķiras. Mums,piemēram,nav tādas parastās atlaides ko dot. Mēs drīkstam dot tikai klientiem ,kuriem ir atlaižu kartes.
Vēl retos gadijumos ,zvanot uz biroju, un lūdzot atlaidi.

Darbiniekiem ir atlaižu limits- 12 preces gadā.Nu un kapēc man tas būtu jātērē svešiem cilvēkiem,labāk izmantoju to sev un saviem tuviniekiem,draugiem,paziņām.

Bet nu ,lai vairāk nāktu pretīm klientiem un ja klients šaubās,tad piedāvāju atlaidi,lai tomēr neaiziet tukšām rokām.Bet to atlaidi varu iedot tikai tapēc,ka esmu veltijusi dienu,izfiltrējot pāris gadu darījumus,un norakstot klietnu karšu numurus,ar kādām ir kāds iepircies. Un dodot atlaidi,izvēlos kādu no norakstītajiem numuriem atkal.

Bet negribas jau dot tās atlaides daudz,jo mums maksā arī % no ietirgotā,un iedodot atlaidi es pati sev samazinu algu. Protmas,ir reizes,kad atlaide man ko nopelna,jo savādāk klients nenopirktu neko,bet lielākoties,es iebraucu mīnusos ar savu pretīmnākšanu.

Ar šo gribēju teikt,ka ne visur PIENĀKAS atlaides ;)

Ir jau arī veikali, kur pārdevēja reāli nevar iedot atlaidi. Tai precei, kurai ir, tai ir un viss. Strādāju diez gan lielā tīklā Latvijā un mums var prasīt vai neprasīt atlaidi - mēs tā vienkārši nedrīkstam darīt. Savukārt, paziņa strādā veikalā un viņiem ir atļauts operēt ar atlaidi pāris latu robežās, atkarībā no tā, cik prece maksā. Nav jau tā, ka pārdevēja uz savu galvu izdomā dot atlaidi vai nē. :)
Es nekad neesmu prasījusi atlaides veikalos, arī tirgū nē. Ja nevaru atļauties, tad nepērku. :)

es arī tā nevarētu, bet mana māsa gan var un reizēm izdodas! :-D

Mans draugs spēj dabūt atlaidi gandrīz visur! Viņš kaut kā parāda šaubas un kaut ko gudri spriež, līdz pārdevēji vai nu paši piedāvā vai viņš piedāvā un viņi piekrīt.
Man kauns :D

Veikalos nekad nekaulējos, bet, ja man ir, protams, izmantoju klienta karti.
Pastāvīgo klientu karte labos veikalos vispār ir ļoti izdevīga.
Manam vīrietim gan ir iespējas dabūt atlaides gandrīz visur un vienmēr, pateicoties viņa kontaktiem, darījumiem, un pastāvīgā klienta statusam. Bet tad tās bieži arī ir lielas summas, nevis pāris vai paris desmiti Eiro.
Biznesā gan māku runāt un sarunāt. Bet to es par kaulēšanos neuzskatu.