Es nekad nekaulējos.Pilnīgi nekad. Brāķētas preces nepērku.
Un man nepatīk dot atlaides veikalā. Visru jau politika atšķiras. Mums,piemēram,nav tādas parastās atlaides ko dot. Mēs drīkstam dot tikai klientiem ,kuriem ir atlaižu kartes.
Vēl retos gadijumos ,zvanot uz biroju, un lūdzot atlaidi.
Darbiniekiem ir atlaižu limits- 12 preces gadā.Nu un kapēc man tas būtu jātērē svešiem cilvēkiem,labāk izmantoju to sev un saviem tuviniekiem,draugiem,paziņām.
Bet nu ,lai vairāk nāktu pretīm klientiem un ja klients šaubās,tad piedāvāju atlaidi,lai tomēr neaiziet tukšām rokām.Bet to atlaidi varu iedot tikai tapēc,ka esmu veltijusi dienu,izfiltrējot pāris gadu darījumus,un norakstot klietnu karšu numurus,ar kādām ir kāds iepircies. Un dodot atlaidi,izvēlos kādu no norakstītajiem numuriem atkal.
Bet negribas jau dot tās atlaides daudz,jo mums maksā arī % no ietirgotā,un iedodot atlaidi es pati sev samazinu algu. Protmas,ir reizes,kad atlaide man ko nopelna,jo savādāk klients nenopirktu neko,bet lielākoties,es iebraucu mīnusos ar savu pretīmnākšanu.
Ar šo gribēju teikt,ka ne visur PIENĀKAS atlaides ;)