Pietiekoshi skaista?

Vienmēr ir bijis sapnis būt skaistai, bet ne visām ir lemts :-/ Piekrītu ka manikīrs utt jau neizmainīs sejas vaibstus, ja tie nav proporcionāli un pievilcīgi!
Diskusija adresēta ''taam sievieteem, kuras daba nav radiijusi ideaali,dabiigi skaistas'' :-D Zinu ka ir ļoti daudz nesmuku sieviešu, kuras uzskata sevi par supersmukām jo tādas ir vienīgās jo ir dabīgas utt par spīti tam ka spogulī kaut kas pavisam neglīts redzams, bet neglīti cilvēki ir un tas ir fakts. Ar to gribēju teikt, ka šī diskusija adresēta nepievilcīgām sievietēm, kuras sevi vērtē objektīvi un apzinas, ka nekādas supersmukās nav!
Atbildot pa tēmu - mans vīrietis liek justies labākajai visās jomās, bet zinu ka ne tuvu labākā neesmu. Viņa klātbūtnē gan cenšos neizrādīt kā jūtos.

protams man tāda doma,ka neesmu tik skaista kā citas meitenes,kas nāk pretim pa ielu, iezogas prātā.bet tad es sevi mēģinu nomierināt ar tādu faktu,ka mīl viņš mani ne jau par to,ka esmu supermodele,bet par manām vērtībām,aso prātu un humora izjūtu,par to,ka mums vienmēr ir par ko parunāt un par to,ka es viņu vienmēr sapratīšu.un mīl viņš arī manu mazo vēderiņu uzēsto :-D un mazos roku pirkstiņus un visu izrietošo jo tāda es esmu tikai viena,bet viņa! :-)
man pašai vajag būt pilnvērtīgai un pašpietiekamai,pašai ir jajūtas visskaistākajai tad tā arī būs!

Nu es domāju,ka šī skaistuma diskusija ir ideāli piedēvējama tai, kurās kaulainās nīd,ka ir resnas, un šeit, pietiekami skaistās nīd,ka ir neglītas...
Kā man šis besī,
Varbūt tikai JUMS liekas,ka esat neglītas, bet apkārtējiem liekaties ļoti pievilcīgas un skaistas?!
Varbūt uzmanības dēļ,jums liekas,ka nēesat pietiekami skaistas?!

Katrā cilvēkā piemīt skaistums, un ja pacenšas, visus neperfektumus, var padarīt par perfektumiem!!!!!

Mēdzu paķircināt vīrieti, ka esmu viņam pārāk laba.. :-) Kaut gan viņam lielākā daļa bijušo draudzeņu ir skaistas sievietes.
Taču izskats noteikti nav tas uz ko vajadzētu ieciklēties, jo vienmēr var atrasties kāda , kas šķitīs skaistāka , labāka un ar garākām kājām.

Man par skaistumu svarīgāka ir harizma, mīļums. Jo zinu,ka šīs īpašības manam vīrietim ir svarīgākas par izskatu.
Protams, arī pie izskata piedomāju, bet to jau dara arī priekš sevis (pirkārt jau priekš sevis). :-)

Par skaistumu kopumā runājot, tad, jā, ir meitenes, kas daudziem liekas skaistas un ir tādas, kas ne, bet ar skaistumu vien neiztiks-ir jābūt tam, kas ir ilglaicīgs, jo mēs visi novecojam, skaistums izzudīs.

Kaut kādā kārtējā sieviešu žurnāla rakstā bija par francūzietēm-man patika, kā tur bija aprakstīts tas, kā viņas savus defektus nevis slēpj, bet padara par induvidualitātes pazīmi, jeb rozīnīti. Un, ja tā paskatās apkārt- cik no visām pasaules slavenajām (nerunāju par holivudu) ir perfektas. Sievietes, kuras dēvē par mūzām. Patiesībā liela daļa ir neglītas (pec šovbiznesa standartiem). Manuprāt cilvēku skaistu padara harizma- un to vairāk veido personība, pašpietiekamība un dzīves mīlestība, nevis 90-60-90

Es laikam vīriešus esmu pievilkusi tikai ar to, ka esmu personība. Tas, kas ir apžilbinājis, ir mana spēja runāt un uzrunāt, bet tas viss ir radies kompensējot to, ka neesmu modele.

Man ir noriebies domāt par skaistumu. Manā skatījumā tas ir tikai jaunības kults.

Bet lielākajā daļā es varētu citēt Heartkiller teikto. Tikai atšķiramies laikam ar to, ka esmu bijusi pārliecinātāka.

Jā, noteikti esmu pietiekoši skaista, jo, kā mans bijušais reiz teica, ja viņš ir izvēlējies mani -tātad esmu viņam pati skaistākā. (l) Tā kā gan citi, gan pati sevi uzskatu par skaistu, tad biežāk ir radies jautājums ir vai esmu pietiekoši laba, nevis skaista. Un ar "laba" domāju dažādas cilvēciskās kvalitātes, pie kurām arī piestrādāju.

Breathe.. !) par diskusiju, interesanti palasīt, padomāt. ;)

Mans vīrietis vnm ir teicis, ka esmu viņam pati skaistākā, ka ja godīgi man netrūkst nekā , izskatos kā modelīte- smukuma ziņā nejau kārnuma vai kā, labā ziņā. Tikai varētu vēl druksu garāka būt, tad pavisam .. Protams pasmejos, jo nav jau nu tā, jā apzinos, esmu ļoti simpātiksa, smaidīga, uzmanības nekad nav trūcis un boyfriendam vnm bijis jābūt greizsirdīgam, jāsargā no citu uzmanības :D Bet nekad neuzskatīšu, ka esmu perfekta, nenormāli skaista, jo zinu, ka neesmu.. Un vispār vai tad kāds ir perfekts, nav, varbūt ja redzam kādu uz ielas, nodomājam- ideāls izskats, bet redzot no rīta, redzot ne augstākās modes apģērbā.. Tāpēc es uzskatu, ka katram ir sevi jāmīl, jāmīl savu izskatu, mazākas krūtis, līkākas kājas..Kāda nozīme, bet es esmu tāda tikai viena! :)Un puisim arī, viņām esmu pati labākā. Untas galvenais, ka viņam un pirmkārt- SEV! (l)

tb 10 par diskusiju (s) :D

Bet kāpēc tik agresīvi, par to kultu? Nezinu, lai arī attieksmē pret vīriešu izskatu jūtos mazliet kā sieviete pusmūžā, jo patiešām jāsaka - ja tīņu gados interesēja tikai skaisti puiši, tad tagad svarīgi lai vīrietis ir kopts un vienkārši pievilcīgs MAN, nevis modelis, kurš patīk visām... Bet nu man šķiet, ka vīrieši ir tie, kuri arī nopietnākā vecumā mēdz uzķerties uz skaistumu un tikai. Vismaz es tādus zinu daudzus, lai arī viņi ir šķietami pat gudri un intelektuāli attīstīti. Īpaši jau tad, ja vīrietim piemīt nedaudz narcisisma un viņš apzinās, ka ir pievilcīgs. Kaut gan arī bez tādas pašapziņas - visi vīrieši vienmēr runā par sieviešu skaistumu, pilnīgi visi un tas ir tādēļ, ka lielākoties pastāv uzskats, ka vīrietim jau nav jābūt skaistam.

vienrz, piekrītu, bet par to kultu atkal domāju citādākā nozīmē-kad man būs 40, tad noteikti būs vienalga tas skaistums. tas ir svarīgi TAGAD.
vīriešiem jau vienmēr skaistums ir paticis-arī 80 gados viņi labprāt priecē acis.

Mūžīgais klasiskais uzskats-ja reiz vīrietis tevi ir izvēlējies, tātad esi pietiekoši skaista viņam. Pirmais iespaids vienmēr atkarīgs no izskata, viss pārējais pēc tam. Ar vīriešiem, kuri mani izvēlējās TIKAI izskata dēļ (tāpat es viņus), nekas ilgstošs nesanāca, jo mums bija absolūti atšķirīgas intereses un uzskati, līdz ar ko pirmais iespaids pārgāja otrajā, kurš vairs nebija tik spīdošs.
Ja sieviete būs skaista, bet tukša, tad varēs ķert siekalianus skatienus uz ielas, taču par ilgstošām attiecībām var aizmirst. Gudram vīrietim nevajag statuju, kuru nolikt uz palodzes blakus orhidejām :)

mani izvēlējās izskata pēc, patiesībā visi vīrieši tā arī ir mani noskatījuši. un te nu ir spožums un posts - greizsirdība, neuzticēšanās un vēlme manu skaistuma potenciālu izspiest pēc iespējas vairāk (uzpucēt līdz maksimumam).

Ziniet, es ūberskaistulīti sev neņemtu. Visi, kas bijuši-to izmantojuši uz pilnu klapi.
Tas nenozīmē, ka man potenciālie ir tikai nesimpātiskie (manā gaumē), bet vnk tipāži,kas patīk vairākumam, nes līdzi citas īpašības, kas man ne īpaši, tamdēļ es labāk tādu vīrieti,kas ir pa manai gaumei simpātisks (un man tā gaume nav parastā-tie,kas patīk vairumam, man šķiet pē), tamdēļ nav arī jāuztraucas,ka savu skaistumu izmantos nevietā. Protams, ne visi ir tādi, kas izmanto veltīro uzmanību, bet vieglāk iekrist ir tad, ja sievietes karas apkārt, nevis ietur pieklājīgu distanci.

Pamatskolas laikā mani apsmēja par resno un vēl visādi,tas man ļoti sāpēja.Man bij kompleksi ļoti lieli,ka pat 9.klasē dzēru zāles notievešanai.Pēc tam aizgāju uz citu skolu,es izvairījos runāt daudzreiz ar puišiem,bet pec kāda laika ienāca manā dzivē puisis kurš mani pieņēma kāda esmu un liek justies labi un mana dzīve ir laba tagad.esam kopā jau 5gadus :-)

Vēl ko gribēju piebilst pie tā, ko šeit daudzas meitenes jau ir rakstījušas. Par skaistuma relatīvismu. Es tiešām nespēju otrā saskatīt skaistumu tad, ja redzu viņā kādas man ļooti nepatīkamas īpašības vai netīkamu uzvedību,un tad ir vienalga, cik garas skropstas, cik lielas acis vai pilnīgas lūpas utt. Tas netīkamais starojums, kas jūtams šādu cilvēku klātbūtnē, šķiet, padara viņus pat fiziski nepievilcīgus. Tieši tāpat, domāju, arī daļa vīriešu nav tāds aunu bars, kas ieciklējušies tikai uz ārējo iesaiņojumu (nenoliedzami, skaistas mantiņas visiem patīk, taču parasti mēs neēdam skaisti iesaiņotas negaršīgas konfektes :-P) . Dažreiz gan gadās kļūdīties (kurš no mums nekļūdās?)), taču otrreiz uz tā paša grābekļa diezin vai uzkāpjam.

Tā ir ka ideāls šai dzīve nav neviens,katram ir savi mīnusi,bet katrs savā būtībā ir skaists :-)

Esmu no tām, kas pati sevi uzskata par dabīgi smuku :-D . Sejas vaibsti ir OK, figūra arī tā neko. Uzskatu arī, ka neglītu cilvēku nav. Katram savs skaistums. Galvenais katram ir sevi kopt, atrast to labo un īpašo sevī un izcelt to. Pašai man ir svarīgi, lai būtu man acīm tīkams vīrietis pie sāniem, bet viņam nav obligāti jāizskatās kā supermodelim. Galvenais ir cilvēka starojums un iekšējais skaistums, bet ja ārējais ir nekopts, tad tas visu var sabojāt...

neesmu nekāda klasiskā skaistule-drīzāk esmu dzirdējusi,ka esmu savdabīgi skaista un tāds pats ir manējais. bet es biežāk cilvēkus "paņemu" ar savu personību un harizmu... uzskatu,ka iekšējais "skaistums" tomēr ir svarīgāks... bet savējam bieži vien uzprasos un komplimentiem un apzinos,ja nebūtu pietiekoši skaista viņam,mēs kopā nemaz nebūtu. to man lika saprast viņa brāļa frāze,kad par šo runājām - "viņam (manam vīrietim) visas meitenes (t.sk. es)ir bijušas skaistas" tas mani nomierināja! :-D