Špikoju jautājumu no draugiem

Baigi interesants jautājusm :)

Atkarībā kā es sevi satiktu-kā kolēģi, kā paziņu/draugu, kā mīļoto. Jo kā kolēģi es sevi gribētu un patiktu, kā draudzeni arī, bet kā mīļoto laikam ne.
Ikdienā man ir dažādi cilvēki blakus, protams, līdzība ir manāma -vērtībās. Tās man ir svarīgas cilvēkos,lai ir līdzīgas svarīgākās lietas dzīvē.

man baigi patiktu, jo visu laiku būtu actions. bet ilgtermiņā es nespētu ar sevi laikam sadzīvot :D

ikdienā draugu lokā ir ļoti līdzīgi cilvēki, draugs ir diezgan pretēja temperamenta.

mēģinu izvairīties no "jēliem" un čīkstošiem cilvēkiem.

Hanna (l)

Man laikam līdzās ir man līdzīgi cilvēki. Pēdējā laikā esmu atradusi tiešām tādu cilvēku, kuram gribas uzticēties, ar kuru gribas runāties, sazvanīties visu laiku un kurš mani saprot no pus vārda. Tiešām negribētu tevī vilties mana mazdas beibe (l)

mystère, Tu sev nepatīc izskata ziņā?

es droši vien sevi dievinātu, ja satiktu :-D :-D bet to, vai spētu sadzīvot, negarantēju. tomēr ikdienā man vairāk līdzās ir līdzīgie.

Šķiet,ka patiktu.
Ikdienā līdzās ir pārsvarā līdzīgi cilvēki.Personības.Neviens nav garlaicīgs.Protams,viedokļi par jautājumiem mēdz atšķirties,taču man tas patīk.Tāpēc jau mēs esam līdzīgi,bet ne vienādi.Cilvēki,kas būtu pilnīgi pretēji man šajā lokā nav.
Apzināti izvairos no kkādiem vājprātoptimistiskajiem,jo vnk kaitina.Tāpat izvairos no cilvēkiem,kam rūp tikai savs izskats un vispār ne par ko citu,kā tikai izskatu nav ko teikt.

Gribētu sev tādu māsu kā es pati. Bet draugi ir domāti tam, lai viens otru papildinātu un iemācītu arī šo to. :-)

Ja es būtu atvērtāka un ne tik kautrīga, tad es sev tīri labi patiktu.

Man ikdienā līdzās ir sapņotāji, ar kuriem es sapņojot piepildu savus sapņus. Tā kā es pati esmu sapņotāja, tad šie cilvēki ir kā radīti manai sabiedrībai.

Es vienreiz satiku sev diezgan līdzīgu meiteni- gan vizuāli, gan pēc uzvedības. Bija mazliet spocīga sajūta ieraudzīt sevi kā spogulī- pat visādi sīkie paradumi identiski :D Bet tā kā tās bija vien pāris stundas, tad es nepaspēju ieraudzīt atšķirīgo. Secinājums- man būtu aizraujoši satikt sevi. Vai patiktu ilgtermiņā? Droši vien :D

Man dīvaina sajūta bija tad,kad satiku Zakji, tamdēļ,ka viņas ar vienu manu draudzeni ir tiiik līdzīgas-žestos, mīmika, humora izjūtā, izgājienos, pat izskatā.. :-O Tā,ka līdzinieki ir, ja dzīvē izdodas satikties-liktens pirksts!

es sev patiktu un vēl beigās apprecētu, jo mums daudz kopīgu interešu :D

Iepriekšējā diskusijā par šo pašu tematu teicu, ka jā, patiktu, jo manī ir tieši tās īpašības, kuras alkstu redzēt citos. Bet... joprojām tādu cilvēku neesmu satikusi. :-D Un ja satiktu, tad droši vien kaitinātu... :-D

Ja es sevi satiktu dienā kad būtu priecīga(kkā dīvaini izklausas), tad, jā, patiktu sev.:D Nepatīk cilvēki, kas lien citu dzīvē, un uztraucas par lietām, kas viņus neskar, pīkst, bet neko nedara lietas labā. man patīk tādi pohujistiski cilvēki, kuri nevij intrigas. es tāda esmu(pārsvarā :D ), tāpēc sev patiktu!

A ja satiktu sevi savā dusmu dienā, tad nekad vairs sevi negribētu dzīvē redzēt! :D