Mani interesētu jūsu viedoklis.
Man jau vairāk kā gadu ir attiecības ar vīrieti kuram iepriekš bija attiecības kurās ir kopīgs bērns, nu jau pieaudzis dēls, viņam ir 19 gadi, drīz būs 20.
Vīrietis ir šķīries no iepriekšējām attiecībām aptuveni 5 gadus, neesmu šķiršanās procesa vaininiece :-) .
Ar drauga dēlu necenšos veidot nekādas attiecības, nesarunājamies, jo no viņa puses jūtu negatīvu attieksmi, tā iemesla dēļ arī man nav vēlēšanās būt viņa dēla sabiedrībā.
Neuzskatu to par problēmu, jo ar to varu sadzīvot, drauga attieksme nemainās, dēlam esot bijis smagi pārciest drauga šķiršanos ar viņa māti.
Es esmu dzirdējusi, ka neesmu vienīgā sieviete, kas saņem tieši no vīrieša dēla negatīvu attieksmi.
Kāpēc?
Neesmu aizvīlusi viņu no iepriekšējās sievas, nodarījusi pāri draugam vai viņa dēlam.
Es tikai mīlu savu vīrieti, un ļauju viņam mīlēt sevi, bet jūtu tādu negatīvismu un nepatiku, viņš taču ir pieaudzis vīrietis kuram tas būtu jāsaprot.