Sveikas!
Jūtu, ka depresija mani nepamet :-D Vajag padomu.
Mana problēma ir tā, ka pēc visiem ceļojumiem, atvaļinājumiem, izbraucieniem manī ir liela tukšuma sajūta un depresija. Jūtos gan fiziski, gan garīgi slikti. Vismaz kādu nedēļu pēc ceļojumiem es varu nepārtraukti bēdāties, pinkšķēt, žēlot sevi utt. Cenšos sev iestāstīt, ka visu mūžu neceļosi taču, jāpastrādā arī ir, bet nu domas tikai par un ap ceļojumu koncentrējas. Skaistas atmiņas. Un atkal asaras tek. Bāc, kas ar mani ir?
Otra lieta - mana sapņu valsts ir Vācija. Katru gadu to apmeklēju. Arī tagad atgriezos no turienes. Pēc ceļojuma uz turieni viss iepriekš minētais vēl trakāk pastiprinās, salīdzinoši, ja ceļojums bijis uz citu valsti. Visu laiku domāju tikai par to, ka gribu tur atpakaļ. Ir domāts par pārcelšanos uz turieni, bet te man ir labs darbs un nav tik labas vācu valodas zināšanas. Tas taču nav normāli, ka man rodas depresija no tā, ka nevaru tur palikt, dzīvot, pat domāju, kāpēc tur nepiedzimu :-O Nezinu, kas ar mani notiek.
Kādas jums sajūtas pēc ceļojumiem/atvaļinājumiem? Nenāk depresņiks virsū?