attiecībās esmu ļoti privātīpašnieciska, man ir daudz prasību pret otru cilvēku. liekas, ka reizēm esmu
par skarbu, bet nemāku sevi ierobežot. tas viss robežojas ar pamatīgu greizsirdību. nespēju pieņemt, ka
draugs izklaidējas ar čomiem vai sliktā garastāvoklī grib pabūt viens,vai negrib mīlēties, uzreiz to uztveru kā - viņš mani vairs nemīl, negrib, esmu apnikusi. lūdzu sakiet, ka vēl kādai ir līdzīgi. kādi padomi? vienkārši nezinu kur likties brīžos, kad viņš nav blakus