miilestiiba

Tas, ka nav teicis, nozīmē, ka nemīl? Varbūt esmu dīvaina, bet uzskatu, ka rīcība parāda vairāk kā vārdi!

Ne vienmēr tas, ka nepasaka, nenozīmē, ka tā nav. Katrs savu mīlestību izrāda citādāk, varbūt viņš ir rīcības, ne runāšanas cilvēks. Bet, protams, ka meitenēm patīk ko tādu dzirdēt..

bet draudzene pati ir teikusi šos vārdus?

zinu, ka vinjsh ir ar vinju kopaa tikai, lai buutu ar kaadu kopaa :-|

es ar puisi esmu kopā 5 gadus, jā viņš man ir teicis ka mīl mani, bet es vēl ne reizi to neesmu pateikusi. Viņš man bieži jautā vai mīlu viņu, bet tad es jautāju vai tad tu neredzi. Tas vārds 'es mīlu' šķiet tāds ar kuru nedrīkst tāpat mētāties. Lai gan 5 gadi varētu būt jau tas laiks kad šim vārdam vajadzētu izskanēt.

Manupraat arii nav tik svariigi ko vinjsh saka, bet gan ko dara ;-)

tas absoluuti neko nenoziimee...es pati, piemeeram, ljoti reti saku shos vaardus, agraak vispaar neteicu, ja pat vinsh teica, es neatbildeeju. vnk man gruuti taadus vardus ir teikt, es to vairaak paraadu darbos un savaa attieksmee pret vinju.

Vai tad par to nevajag uztraukties tavai draudzenei? Varbūt viņu tas apmierina. Ja neapmierinātu, tad taču nebūtu kopā, ne?

Atkarībā no tā, kāda ir mana iepriekšējā pieredze.
Ja man būtu bijušas aukstas attiecības ar vecākiem vai arī vnk labas, bet nekad nebūtu teikts par to, ka mī mani, un tad es satiktu šādu puisi, tad gan jau man nebūtu tik svarīgi vai saka to gan darbos, gan mutiski vai tikai mutiski. Tagad man tas būtu svarīgi ar līdzšinējo pieredzi, jo man tas ir svarīgi-lai cilvēks ne tikai darbos apliecina, bet arī vārdiski. Man patīk ģimenes, kurās viens otram var vienkārši pateikt, ka mīl mammu, sievu, tēvu utt. Un, ja to nesaka 2 gadus, tad diez vai kaut kas mainīsies.

nu, ja viņš tiešām ir vienkārši kopā būšanas pēc, tad labi, ka nemelo un nesaka "es tevi mīlu"
personīgi es nevarētu bez tādiem vārdiem..man viņi ir vajadzīgi.

Piekritu Geminim.

Es esmu sieviete, kas mil ar ausim un, neskatoties uz darbiem, man ir svarigi shos vardus gan dzirdet, gan pateikt.

Piekrītu pārējām meitenēm.
Bet ja ir tā, ka viņš ir ar viņu kopā, tikai, lai būtu ar kādu kopā, tad nezinu... Viss atkarīgs no tā, kādas jūtas tavai draudzenei ir pret viņu. Stulbi, ja abām pusītēm jūtas nav vienādas, jo no tā, manuprāt, var sanākt tikai sāpīte.

naakoshreiz ievadu nerakstiishu.. (e) ne jau par to draudzeni gribeeju apspriest. vinjas attieciibas ir vinjas dariishana.

Man ir vajadzīgi gan vārdi, gan arī darbi kā mīlestības apliecinājums, tāpēc man pilnīgi noteikti nederētu tas variants, ko autore ir izteikusi savā diskusijā.
Jā, darbi un attieksme ir svarīga lieta, bet, kā zināms, vārds var dzelt un vārds var celt...

tie ir tikai vaardi...

atvainojos (s)
tad nu par īsto tēmu - nē, ilglaicīgi attiecības nevarētu būt kopā ar kādu, kurš mani nemīlētu, man vajag sadzirdēt šos vārdus. zinu, ka ir tādi, kuri to izrāda tikai ar darbiem, bet, manuprāt, tas nav ataisnojums - es arī esmu augusi aukstā ģimenē, bet man nav problēmu šos vārdus pateikt saviem tuvajiem cilvēkiem (draudzenēm)..
bet ja mīlētu tikai viņš, tad man jājautā ko es šajās attiecībās meklēju, ka nepieķeros līdz galam.. bet principā, agri vai vēlu, ja nejūtu pietiekami lielu atdevi no sevis esot attiecībās, tad tās pārtaucu pati

ar draugu esmu kopā 4 gadus un nevienu reizi viens otram neesam teikuši šos vārdus. pirmā negribu teikt un nez vai arī teikšu, vismaz viņam.
vienreiz, kad sastrīdējāmies, kaut kā pajautāju, kāpēc nevienu reizi neesmu dzirdējusi šos vārdus no viņa un ka man tas ir svarīgi.
un atbilde bija sekojoša: nav bijis neviena iemesla, lai pateiktu šos vārdus man.
lieki teikt, kā jutos. tad nez kāda iemesla pēc esam kopā.

man parasti visi puiši to teica 3 mēnešu laikā kopš attiecību sākuma. drīzāk es pati biju tā, kas neteica, un iemesls bija tāds, ka nemīlēju.

Man liekas, ka labās attiecībās divi cilvēki vēlas teikt viens otram šos vārdus, ja no abam pusēm ir spēcīgas jūtas.
Man arī bija puiši, kuriem neteicu to, tapēc ka nemīleju.

Es nevarētu iedomāties ja mans puisis kaut vienu dienu nepateiktu, ka mīl mani, un es viņam arī saku. kad ejam uz darbu atvadoties, pirms gulēt iešanas, vnk bez iemesla un parastā situācijā, un man ļoti patīk to dzirdētu, un teikt arī, jo zinu, ka viņam tas daudz nozīmē. un viņš ir pirmais kam to saku, ja neskaita draudzenes :) bet ģimenē ar vecākiem, māsām gan šos vārdus nelietojam, apskaužu tos cilvēkus kas saviem radiem arī to saka :) es domāju ja mīl tad jāsaka un jāparāda tas.