grūta izvēle

man ir identiska situācija, taču skolu mainīt nevēlos... pat ja vēlētos, vecāki būtu stingri pret. :(

angy, es domāju, ka manējie arī būs stingri pret, bet tajā pašā laikā ar varu viņi mani taču nenoturēs... :-|

Jaunības maksimālisms.
Sākumā vajadzētu skolu pabeigt, sākt strādāt un tad domāt kā tikt prom no mammas apgādības.
Patiesību sakot, mēs bieži vien nenovērtējam tos gadus, ko varam pavadīt pie vecākiem, jo kad aizejam savā dzīvē, tas viss sāk pietrūk. Saku no savas pieredzes

Bet es jau ar mammu jau daudzus pēdējos gadus dzīvoju kopā stipri nosacīti, viņa uz mājām atbrauc tikai brīvdienās, es pati saprotu, ka tas ir jaunības maksimālisks, bet nekad neesmu teikusi, ka dzīvē gribu iet to vieglāko ceļu.. :-|

Es sāku dzīvot atsevišķi no 16 gadiem ar puisi.Mamma sākumā iebilda, bet tā kā reti biju mājās un lielāko daļu laika pavadīju ar puisi un vēlu nācās braukt mājās, mamma beigās samierinājāska nav tas labākais variants blandīties pa naktīm apkārt. Nēsmu neko nožēlojusi. :-)

Es gan Tavā vietā vēl to 12.klasi nomācītos tajā pašā skolā un nepārvāktos uz Rīgu (Kur tagad dzīvo? Tālu no Rīgas?). Tev darbs būtu Rīgā vai uz drauga rēķina dzīvotu?

kad man bija 18, ari lepni aizskrēju prom. Tā teikt, lielajā dzīvē. Pēc pusgada atpakaļ atvilkos. Nevaru teikt, ka nožēloju. Guvu dzīves pieredzi utt, bet pazaudēju gadu dēļ nepabeigtās skolas. :-/

Bet tu esi pārliecināta, ka draugs spēs tevi uzturēt? Pabeigt labu skolu Rīgā lai vieglāk tiktu augstskolā ir viens, bet sākt kopīgo dzīvi ir pavisam kas cits. Tev pirmām kārtām jādomā, kā iegūt izglītību nevis par ģimenes/kopdzīves veidošanu. Mēs ar puisi sākuši dzīvot kopā pēc studiju beigām, abiem strādājot, bet sākumā bija daudz ikdienišķu nesaskaņu. Ja vēl būtu mācības pa vidu, būtu pavisam traki ;-)

manuprat, gudrakais butu pabeigt skolu turpat, jo tomer tas ir pedejais gads un vides maina, ka ari jauna dzive ar draugu var iespaidot ari Tavu skolu. Tev tomer ta ir japabeidz maximali labi, lai tiktu augstskola.

Es dzīvoju 200 km attālumā no Rīgas un tā mūžīgā braukāšana pie viņa ciemos pa brīvdienām jau nu neuzlabotu manu mācību kvalitāti.
Man jau ir garantēts pusslodzes darbs pa vakariem...un mans draugs noteikti spēs man palīdzēt...
Ziniet man vnk ir apnicis braukt pie viņa ciemos tikai 2X mēnesī un vienu nakti, tās taču nav normālas attiecības, mēs tā izturējām gadu, vairāk vnk nevar.. :-|

es tā vai tā grasos studēt privātajā augstskolā par maksu...

uzlabot jau neuzlabos tavas macibas, bet pasliktinat gan var, jo ja Tev vel darbs vakaros bus. Tomer zini un saproti sis tagadejas skolas prasibas un vidi. Riga ir Riga. Lai veicas pareiza izvele!

Zinu, ka gribi prom. Bet gudrāk noteikti būtu paciest to vienu nieka gadiņu un tad ar drošu sirdi uzsākt studijas Rīgā

es 17 gadu vecumā ar domāju, ka nu tik būs lielā promiešana, bet atdūros pie tā, ka lai normāli izdzīvotu atsevišķi, vajag regulārus ienākumus ap 200 ls mēnesī, kas savienojumā ar 12. klasi ir diezgan pagrūti.
kādi vispār ir iemesli šai vēlmei?

Padomā arī, kas notiks, ja attiecības ar draugu sašķobīsies.
Prātīgāk, protams, pabeigt vidusskolu turpat un tad uzsākt Rīgas dzīvi. Viss jāapdomā ar vēsu prātu, nevar dzīvi pakārtot tam,ka gribās puisi blakus.

Raugoties no malas cik saprotu, tad juus ar puisi nemaz neesat bijushi tik ilgi kopaa - es domaaju tieshi dzivojushi kopaa - lai zinatu kaa tas ir. Tas saakuma var buut gruuti un varbut, ka jums nemaz neizdodas sadziivot un ko tad? Skola buus nomainiita, vajadzees dziivot Riiga, bet lidzeklju tam nebuus. Protams, ka viss var izradiities arii ljoti labi, bet es iesaku paardomat sho variantu. Tikai tu pati labi paziisti savu puisi un zini vai 100% vari uzticeeties vinjam un jusu attieciibam.Vai vinjs tik pat ljoti grib ar tevi katru dienu dziivot kopaa. Ja grib tad viss ok un iztreesiet. Bet ja tas ir tikai attieciibu saglaabshanai, tad labaak nevajag, jo saakt dzivot kopaa nemaz sakumaa nav tik viegli. Saku no savas pieredzes.

Man pašai 18 gados negribējās iet no vecākiem projām, mammai smagi bija pat tad, kad 23 gados sāku dzīvot ar puisi un arī esmu vienīgais bērns. Vispār jau gribu teikt, ka padomā vēlreiz labi, jo esi taču tik jauna, vai tiešām ir vērts tik agri sākt patstāvīgu džīvi, jo satikties ar puisi ir viens, bet dzīvot kopā pavisam kas cits.

Ja jau viņš tevi tik ļoti mīl, lai pats braukā tos 200 km brīvdienās. Ja nē, tad par kādu kopdzīvi ir runa? Turklāt gadās arī tā, ka puisis mainās, tiklīdz saprot, ka tu esi blakus, bez atbalsta un tev nav kur iet. Pie tam savienot studijas 3x nedeļā ar darbu ir viens, bet mācības skolā, jo īpaši 12.kl.ir pavisam kas cits :-/

kas tu domā tevi uzturēs?? domā, ka tas ir tik vienkārši? arī darbu Rīgā tik viegli neatradīsi.. Ja tu esi no laukiem, tātad tev nav nekādu kontaktu un tu tikai pabojāsi savu dzīvi. vismaz skolu pabeidz !

vispār ir tā, ka man katru mēnesi ir regulāri ienākumi 60ls apmērā pluss mani uzturēs draugs, pašlaik es strādāju rīgā un dzīvoju ar viņu vairāk vai mazāk kopā, tāpēc es domāju, kad vasara beigsies, tad es vnk fiziski nespēšu atgriezties.... :-/

nu padomājat loģiski, Jūs arī tā mierīgi varētu satikties ar draugu 2X mēnesī? :-O