Ir! ir tā diena pienākusi, kad Viņš atkal paliek pie manis pa nakti.Šī būs atkalsatikšanās pēc lielā brīvdienu strīda.Bet tas strīds šobrīd vairs nav svarīgs. Kompromiss tika sasniegts un abi pasmējāmies par to, cik jocīgi esam.
Nozīme šobrīd ir tam, ko esmu uzzinājusi - Viņš jau laikā, kad mēs satikāmies, turpināja lolot cerības, piedāvāt sevi un vēljoprojām ir bezgala mīļš pret 1 meiteni. Pazīstami viņi ir jau 2 gadus, bet nekad nekas starp viņiem nav bijis.Kas situācijā kaitina? Ne jau Viņa vēlme patikt, izpatikt un paturēt šo meiteni savos draugos.Ārprāc, Viņš Nekad tā nesamīļo mani, Nesaka man tādus uzmundrinošus vārdus. Un vienmēr sauc mani vārdā, kur viņa jau ir paspējusi būt visādi putniņi un mīļumi.
Bet Viņš guļ ar mani!!!
Manā galvā tagad ir varena putra.Un tai ir varens pievilkšanās spēks pret sienu, galdu u.c. sadzīves priekšmetiem. Jo jūtos stulba un mazliet mānīta. Un to nu no galvas neizsitīsi pat ar mīklas rulli.
Un šovakar.....ah...man negribas radīt viņā trauksmi par to, ka man iekšā vairs nav OK un principā nebūs. Jo neesmu neko izdomājusi vai pārlikusi. Bet negribas arī gulēt ar Viņu. Nejūtos, ka gribu dzirdēt kā Viņš dara TO, kamēr es savās domās pārlieku vai šī situācija gadījumā jau nav absurda.Nedomāju, ka gribu būt kopā ar Viņu gultā kādu labu laiku līdz netieku skaidra par to, kas es esmu un kur ir mana loma šajā jocīgajā trijstūrī.Tad nu maģiskais jautājums - Cik ilga seksa noliegšana vīrietim neliktos aizdomīga, ja ar vārdiem saku ka viss čiki, bet nevaru piedabūt sevi gulēt ar viņu??? Galva man nesāp nekad :)