Mēnessērdzība.

esmu pati nedaudz mēnesserdzīga :D Bet tas ir reti un īpaši neapdraud nēdz mani, nēdz tuviniekus :)

Bieži negadās, bet pēc pēdējās reizes palika no sevis bail. :-D

Ko izdarīji? :D
Es te kaut kads sen, nostājos pie TV un virināju rokas, jo kaut kas jāmaina ir :D

Man mēnessērdzība izpaužās katru nakti, jo vienmēr gadās nogulēt kādu ekstremitāti, un tad ar acīm ciet eju prasīt kādam mājiniekam palīdzību. No rīta, protams, neko tādu neatceros, bet mājinieki zināmi uzjautrinās par manu mēnessērdzību.

Es piecēlos no gultas, piegāju pie plaukta, kārtīgi paņēmu antibiotiku paciņu, ielēju ūdeni un iedzēru tableti. :-D

TAgad priecājos, ka izdzēru vienu, nevis visu paciņu. :-O Galvenais, ka slima jau nebiju un zāles vispār nevajadzēja dzert. :-D

Sallija, neko sev :-O Tad laikam vajadzētu visus skapīšus slēgt kārtīgi ciet :D un GĀZI :D

Laikam gan vajadzēs tālāk slēpt, zin kā kojās, vietas maz, viss stāv plauktā. :-D Labi, ka gāze virtuvē :-D

Man tā kāda trešā - ceturtā reize ir, vienu reizi vēl mājās esmu ar krēslu dauzījusi pa blakus gultu, labi, ka tur neviens negulēja. :-D :-D

(s)

Man draudzene bērnībā bija mēnesserdzīga. Tādā mērā, ka bija spējīga atslēgt durvis, pastaigāt pa pagalmu un ielīst gultā atpakaļ, durvis, protams, neaizslēdzot. (t) Atceros, viņas vecāki stāstīja, cik lielās šausmās viņi bijuši par viņas izgājieniem, jo varēja beigties visādi.
Tagad vismaz nav dzirdēts, ka viņa pa naktīm staigā.. iespējams, nav pieķerta. :-D

Uj man bail no šitās padarīšanas. Nekad neaizmirsīšu kā sen atpakaļ ar draudzeni bija baigais sleepovers un no rīta atradu viņu skapī guļam. :-D

:-D

Tā jau smieklīgi, par sevi arī forši pasmieties, ja viss beidzas labi, bet vispār baisi. :-D

Par to skapi labais :D

Mana maasiica kad bija maza bija meenessardziiga,tagad laikam vairs ne :D

Vienreiz kad palika pie manis pa nakti,vinja bija pamodusies,sagriezusi aabolu smalkaas skhjeeliites un uzlikusi man uz sejas,no riita daudzas bija pa gultu un dazhas uz sejas,es pamodos nesaprashanaa,un vinja taapat.. Labi,ka nesagrieza MAN SEJU :D:D bet tas laikam taadeelj ka ieprieksheejaa vakaraa runaajaam par sejas maskaam un to ka aabols labi der :D:D

es bērnībā biju izteikti mēnessērdzīga, arī gāju ārā no mājas, staigāju pa mājām un darīju dažādas lietas.
tad bija uz kādu laiku norimis, nesen atkal sāku staigāt pa māju, dažreiz dauzos.

a kā tas vispār ir medicīniski izskaidrojams?

īstenībā baigi jokaini un citiem pat bīstami!

hmm, nez tajā brīdī smadzenes čuč arī un nesaprot ko dara, vai vienkārši cilvēciņš neatcerās :-/

Es arī dažreiz mēdzu būt staigāt apkārt un darīt dažādas lietas. :D
Pirms kādiem trīs gadiem, tētis no rīta jautāja, kāpēc pa nakti es esot stāvējusi viņu istabā pie durvīm un skatījusies kā vecāki guļ. Viņš no sākuma nesaprata un sabijās, bet kad viņš jau gribējis man jautāt, ko es daru, es esot aizgājusi prom. :D