Pirmām kārtām, man riebj, pataloģiski riebj, ja man kaut ko uzspiež, uzstāj darīt, jo otrs tā vēlas, mans moto šajās reizēs ir "tev vajag tu dari". Otrkārt,nevar spriest par to, kas nav mēģināts-pamēģināju un nepatīk, otra puse toreiz arī nebija pārāk laimīga. No tā visa secināju, ka vairs to nemēģināšu, pietiekami labi māku izpausties parastajā veidā, lai man nebūtu jāklausās no vīrieša, ka viņš vēlas anālo seksu. Un kāpēc, mums sievietēm, būtu vienmēr jādara, tas, ko vēlas vīrieši, jo ir tādas, kas kliedz, ja nedod, tad aizies pie citas, ļoti vienkārši,lai meklētu kompromisu ir vieglāk aiziet. "loti reti ir tādi, kas dara pēc mūsu prāta, tad ,kāpēc ,lai mēs darītu pēc viņējā? Varbūt izklausos egoistiska.