Palīgā!

Nu es shito skraidishanu neatbalstu, skaidrs, ka lielai daljau vidusskolnieku ir pavisam cita nojauta, kas iisti ir augstskola, bet nu sorry, kaapeec nenovadiit liidz beigaam, no shiem 3 gadiem Tu iisti neieguvi neko, taa vietaa, lai buutu jau bakalaurs kabataa... Kaa var buut taa, ka Tevi kaut kas interesee, turklaat tik krasa joma kaa mediciina, bet pamaacoties saproti, ka nekas Tevi neinteresee. Piespiest sevi vajag, nekur nav teikts, ka buus viegli.
Es ceru, ka Tu tiec budzetos, savaadaak man zeel Tavu vecaaku, par vinjiem padomaa.

Un Salome arii, sorry, bet es atceros kaa Tu pagaajshgad rakstiiji sheit plasas lekcijas par politiku, cik loti biji parliecinata, Tev bija n tie iemesli, kaa Tev tas noderees, cik tas aizraujoshi, kaa vareesi diplomatiskajaa sfeeraa kaut vai apgroziities utml. Kas notika, kur tas viss peeksni pagaisa?
Ko jus zaudetu, ja turpinatu, ko jau nezaudejat tagad?
Laiku? Naudu? Super labo darbavietu ar videnes izglitibu?
Ok, lekcijaas nesauklausiijaat to, ko sapnjojat, bet vislielakais procents manuprat ir tas, ko pashas apgustam par interesejoso jomu. Kuraa briidii taa interese, kas bija staajoties, noplaka? Kaapeec? Mosh vienk paaraak vaaja pashsugestija un gribasspeeks piespiesties?

Es pa budzeta vietam sita 2 vietas pastudeju, bet tad man sak allaz meitenes intereset, un tad, kad interesejos par meitenem, tad ta budzeta vieta pazud, un tad ari meitenei vairs neintereseju, un atkal varu pastudet, un tads ciklisks process... (s)

Atļaušos būt godīga šorīt. Es sarotu, ja cilvēks vienreiz kļūdās izvēlē, bet divreiz kļūdās tikai tie, kuri studēt nemaz nevēlas. Un vēl to pārsvarā atļaujas cilvēki, kuriem nauda tiek uz paplātes pienesta. Ja cilvēkam pašam ir jāpelna, viņš vēlas maksimāli ātri pabeigt studijas un strādāt. Ja cilvēkam līdzekļu pietiek, tad arī pret darbu un studijām var attiekties savādāk. Un tad, ja esi turīga lellīte, vari skraidīt un meklēt kaut vai katru gadu jaunu studiju programmu, jo iepriekšējā, redz, bija kļūda. Man kursā bija meitene, kura no mediķiem atnāca uz būvniekiem un tos veiksmīgi pabeidza, visu cieņu viņai! Bija arī tādas, kuras jau pāris augstskolas nomainījušas un uz būvniekiem pēc puišiem atnākušas, brīnoties, ka būvlaukumā ķiveres jāvelk uz tikko safrizētajiem matiem...
Nosodu tādas kā Amandiņa, kas skraidelē pa dzīvi, bet veiksmi tik un tā!

Nja, par to es ar aizdomājos - kas to visu finansē...? Es neticu, ka tās meitenes, kas staigā no vienas a-skolas un otru u.t.t. katru reizi tiek budžetā! :-|

ja es pirmajā kursā būtu iekļuvusi budžeta grupā, noteikti būtu pametusi studijas, jo arī likās,ka galīgi nav tas. taču nauda bija ieguldīta un tādēļ tie būtu diezgan lieli zaudējumi. tad 3ajā gadā iekļuvu budžeta grupā un 1 tik palicies. lai arī,cik ļoti brīžiem nekaitinātu un neliktos bezjēdzīgi (patiesībā vairāk vai mazāk pasniedzēju nekompetences dēļ), cenšos sev iesskaidrot,ka daudz vairs nav palicis, jo tie gadi tiešām ļoti ātri skrien.
un patiesībā,ja tā padomā perspektīves ir ļoti lielas, tāda mācību programma latvijā ir tikai viena un specifiska. bakalaura grāds diezgan abstrakts, tādēļ karjeras iespējas ir ļoti plašas. kur tad citur ietu? juristi,ekonomisti...? kam vēl nepieciešams kāds no viņiem?!

iesaku panemt akademisko un aizbraukt ka brivpratigai pastradat uz arzemem, izvedinasi galvu, iepazisies ar jauniem cilvekiem, paplasinasies redzesloks un iespejams pagusi izdomat ko isti gribi

Es gan esmu PAR skraidīšanu un PAR pamešanu, ja nepatīk, kā arī PRET piespiešanos! Cilvēki jau tā nepareizi izvēlās sev tos virzienus kur studēt. Man bija vienkārši - interesē radošā joma, kā arī no bērnības biju humanitārs prāts. :-) Tas, ko mācos man sekoja līdzi ikdienā vairākus gadus kā hobijs, kā interese brīvajā laikā. Loģiski, ka to arī vēlos darīt. Ko tad iesākt tiem, kuriem tā nav? Viena lieta ir iet studēt, piemēram medicīnu, ja par to runā jau gadiem, interesējies un jūti, ka piesaista, pavisam cita lieta - pabeidzot skolu nezināt par sevi neko un nodomāt "kas gan ir interesanti? āā, nu, medicīna ir tā neko, varbūt pamēģināt?".
Tiesa, es iesaku paņemt pauzi. Pacensties saprast sevi, vismaz sākumā tā - interesē vairāk kaut kas teorētisks, vai praktisks? Kas ir tā joma, kas mani vienmēr ir saistījusi arī ikdienā? Jā, jā, arī raidījumu skatīšanās par konkrēto tēmu IR interesēšanās, protams, tas ir tikai nenozīmīgs piemērs, jo daudzpusīgiem cilvēkiem ir daudz interešu, tas nebūt nenozīmē, ka to visu vajag arī studēt, ka gribēsies un, ka sanāks. Bet visādi citādi, iesaku pētīt sevi un par pazaudētiem gadiem vispār neko nesaprotu - dzīvi nevajag plānot, tas ir absurdi un nevajadzīgi.

Tieši šī iemesla dēļ es baidos izdarīt kaut kādu izvēli. Es tiešām nezinu, ko es gribēšu darīt arī pēc 6 gadiem, kam es būšu vajadzīga kā darbiniece. Manuprāt, mana "problēma" ir tā, ka man visi mācību priekšmeti padevās vienlīdz labi, bet nekas līdz galam "nepaķēra". Es zinu, ka gribu mācīties, pilnveidot sevi, tikai nezinu, kādā nozarē.
Neesmu pārāk turīga un vecāki nespēs atmaksāt manas kaprīzes, ja iedomāšos mainīt augstskolas n-tās reizes. Diemžēl, esmu pārliecināta, ka manas zināšanas ir tikai labas, un ar šādām zināšanām man budžetā netikt. (t) Jūtos tiešām bezcerīgi...