Palīgā!

Man visai tuva situācija, bet no cita rakursa... Mani interesē viss!!!

Dzīvē ir tik daudz interesantu sfēru, kuras izzināt - kā lai pie velna saprot, kura jomā Tu būsi spējīga laimīgi atsēdēt visu atlikušo mūžu? Vismaz man viena joma NAV iespējama. Tāpēc arī mētājos no vienas uz otru, apsveru trešo un ilgojos pēc ceturtās...

Zinu, ka tas ir arī rakstura stingrības trūkums - nevaru sevi piespiest būt sabiedrībai noderīgs loceklis un eksistēt pēc tā standarta, kas pienākas. Bet nedomāju, ka tas ir kas briesmīgs - viss atkarīgs no tā, kā to uztver. Es, piemēram, esmu samierinājusies ar šo savu iezīmi un zinu, ka tās dēļ nekādus karjeras augstumus konkrētā jomā, visticamāk, nesasniegšu. Toties es jūtu, ka baudu dzīvi no visām tās pusēm. Varbūt to var uztvert kā ko virspusēju (bezmērķīgu mētašanos) no sabiedŗības skatupunkta, bet no mana individuālā - man ir interesanti, es to neuztveru kā problēmu un jūtos vienkārši labi!

Man prieks, ka jūs ejat un meklējat, to kas sirsniņai tuvāk. Man, laikam būtu žēl , tos gadus laist ārā :-/
Tu tiešām nekad, neesi domājusi par , ko vēlies kļūt? :-/

Malibu, bet kāpēc Tu domā, ka, piemēram, gadi, kas pavadīti augstskolā, bet tomēr tā nav pabeigta, ir "izlaisti gadi"? Tāpēc, ka papīrs nav dabūts?

Zinu, ka man muļķīgi uzskati, bet es vienkārši savu dzīvi daļēji esmu saplānojusi. Labi, var izlaist vienu gadu, maksimums 2. Bet, man tāpat tie liktos pazaudēti gadi. - jā, jo papīrs nav iegūts, bet gadu būtu nomocījusi to, kas man nemaz nav vajadzīgs. :-/

Manā kontā 3 skolas -šogad būs ceturtā :D Nevaru piepiest darīt sev to,ko negribu un kas nepatīk,nepadodas. Nesūdzos, nu laiks ir izšķērdēts, bet nenožēloju,tagad esmu mazliet prātā ņēmusies, man pat ir apnicis plānot dzīvi-citbrīd man besī mana nenoteiktība, bet ir man vēlmes,ko es gribētu darīt dzīvē-vēl ir laiks,tagad daru no visa pa biškim.

man vislaik likās,ka es viena tāda jocīgā,kas mētājas no vienas vietas uz citu :D

Jā, ir patīkami uzzināt, ka ir tomēr diezgan tādu dīvainīšu kā mēs... :D

es citreiz sevi domās aizstāvu-jā, bet tas ir labi,ka es izmēģinu viskaut ko-vismaz atradīšu savu 'īsto' profesiju un neesmu kā citi mani bijušie klasesbiedri,kas 'nedara neko'. :D

Manuprāt, tur pat nav vērts taisnoties! Novirzes no mainstream ne vienmēr ir kas slikts... :P

Es kā iestājos, tā turpinu mācības, lai gan jau vairākas reizes ir bijusi doma, ka tas nav mans, ka galīgi nepatīk, utt.


Un neaizgāju, tagad priecājos, jo atkal ir iepaticies un parādījies entuziasms par to, ko es mācos un arī par nākotnes iespējām. :-D Tā kā, viss ir relatīvi - apsēdies, apdomā, ko vēlies darīt un varbūt nemaz nav jāiet prom no skolas, varbūt tas tik tāds mirkļa vājums?

Taisnība, daļa problēmas ir arī rakstura vājumā... Bet ne obligāti vienmēr.

Jā, daži cilvēki ir vnk tik vispusīgi un talantīgi dažādās jomās, ka nespēj sevi ierobežot ar kaut ko vienu. (l)

Manā kontā 3 nepabeigtas. Tagad esmu ar visām 4 tajā 3ajā izvēlē, bet tāpat septembrī viss var mainīties. Un man po, man to papīru nevajag. Es jau savā nišā (kuru neviena skolā nemāca) esmu māsters, tā ka darbs man ir būs vienmēr. Es mācos, lai paplašinātu redzesloku, robežas, varbūt kādreiz arī padarīšu kaut ko citu. :-)

Es jau 2x esmu mēģinājusi. Tagad domāju par trešo reizi, bet vēl šaubos. Tiesa, šobrīd vairāk domāju par to, ka vēlos strādāt UN mācīties, nevis pilnībā veltīt sevi mācībām, kā tas tika plānots iepriekš, jo pliks papīrs jau tāpat neko daudz nedod...

Dārgs prieks gan jums sanāk meklēt īsto profesiju, vienu gadu kaut kur nomācoties un tad ejot uz jaunu vietu. Sakiet, lūdzu, (ja nav noslēpums, protams), kas jums to finansē? ;-)

Es jau ieteiktu neskriet uz augstskolu, kamēr nav reālas skaidrības, ko grib. Ir iespēja pameklēt darbiņu konkrētajā jomā, tad jau var pateikt, vai patīk vai nepatīk. Ir iespēja arī strādāt kādu no brīvprātīgajiem darbiem vai kādu darbu ārzemēm (kaut vai au pair). Tad, kad būs pasaule iepazīta, gan jau būs iespēja piezemēties vienā vietā un mācīties.

Laurena, man valsts finansē! :-D
Vajag pacensties un tikt budžetā. Eksāmenus var kārtot un pārkārtot katru maiju, ņem zubries un uz priekšu, kamēr nebūs A visās malās. ;-)

Un kā jau teicu, man ir darbs, tā ka pajumti, paiku, un visu citu dzīvei nepieciešamo pilnība nodrošinu es pati. Un vēl palīdzu pārējai ģimenei ar rēķinu/kredītu nomaksu. Esmu neizgulējusies, bet lepojos ar to.

Man paveicās, ka man ir tāda rakstura īpašība kā neatlaidība. Uzsāku 6 gadu studijas, bet piektajā gadā konkrēti piegriezās:D Domāju - nu nafig man to? Bet pašās, pašās beigās atkal man iepatikās un tagad esmu priecīga, ka man ir maģistra grāds un darbs savā specialitātē. Nostiprināšos dzīvē un tad studēšu atkal - šoreiz jau priekam un interesei, jo man arī ir tā, ka patīk tik daudz kas, ka negribas aprobežoties ar vienu. Bet nu vismaz tas viens man ir točna un ar papīru, nevis pa bišķim no visa, un beigās nekas.

Es strādāju darbā, kas man ir kā hobijs, tikai žēl, ka LV nav daudz iespēju ko izmācīties saistībā ar aviāciju un pa pilotu izmācīties pagaidām nav "pa kabatai", tad nu līdzīgi mocos, pirmkārt,jo daudzas skolas nepatīk, otrkārt, pēc darba slinkums ļoti mācīties, jo neesmu atradusi neko tādu, kas mani patiešām motivētu...žēl, ka tā, nākamgad mēģināšu vēlreiz..

missbloom, man visos eksāmenos bija A bez nekādas pārkārtošanas :-P

Vienkārši nebiju dzirdējusi, ka valsts finansē, ja maini skolas. tas man jaunums! Bet man piedodami, jo pati ar visiem saviem A mācos skolā, kurā nemaz nav budžeta vietas un maksāju pati.

Pirmo izglītību es pabeidzu. Pēc tam sāku nākamo, bet pēc 2 mēnešiem pametu, jo nevarēju savienot. Gadu vēlāk iestājos maģistros, pabeidzu vienu semestri, bet nākamo neuzsāku, jo mainīju darbu un vairs nevarēju savienot, kā arī biju vīlusies mācību programmā. 2 pēdējās (nepabeigtās) studijas studēju budžetā.

es tava vieta pabeigtu to ko tagad macies, lai vismaz kaut kads papirs butu, lai ka ari man dergtos un riebtos ta programma.

tev nav zel, pienemu, ka tie ir kadi 2-3 gadi, kurus esi izmetusi veja macoties tad vienu, tad otru profesiju un neko nepabeidzot.

ieteikt varu tikai senemties!