īsumā - drauga māsai patīk reāli notiekušo sapušķot un piedomāt klāt, kā nemaz nav bijis un stāstīt to citiem. līdz ar to, sanāk,ka mani nomelno. šodien acīs skatoties jautāju - kad viņa vienreiz beigs melot un pļurkstēt visiem? vārds pa vārdam. pateicu, lai necer ne uz ko, ne kādām attiecībām (lieki piebilst, ka iepriekš bija diezgan labas, pat ļoti labas). viņas atbildēja, ka lai necer,ka man būs kontakts ar viņas ģimeni, es saku - tu man ultimātu uzstādi? - ņirgājoties "jā!". parādīju vidējo pirkstu un vsjo. izbesīja. (e) zinu,ka nebija smuki tā, varēju vienkārši apteikt - lai tev dzīvē veicas. bet nu,kas darīts, izdarīts. Tagad brālim (manam draugam) pateica, ka vairs nerunāšot ar viņu utt.
Kā jūs rīkotos manā vietā? par ģimeni un visu pārējo?