Sveika! Es vienkārši jūtos labāk pati! Personīgi esmu tikusi no 75kg uz 62kg (esmu 1,73m) un 2-3kg robežās svārstoties esmu noturējusi ~gadu. (ziemā bija grūtāk, tagad uz pavasari/vasaru ir daudz vieglāk dzert ūdeni, ēst svaigus dārzeņus un piecelties ātrāk no rītiem, lai sportotu, jo ir jau gaišs) Atzīšos, tas ir grūti, jo neesmu no smalkajām; man nebūs tā, ka nedēļu piedomāšu, ko ēdu, vakaros uztaisīšu pāris presītes, savākšos un tad kādu laiku ēdīšu, ko gribēšu; drīzāk otrādi, jāēd ļoti pārdomāti un jāsporto regulāri, lai pat noturētu svaru, kur nu vēl mestu, bet esmu to pieņēmusi.
Protams, reizēm uznāk vājums! Vienu brīdi jau 5 kg pienāca klāt, iestāstīju sev, ka man tikai liekas, ka tā jādzīvo, tās ir tikai bailes, patiesībā varu ēst kartupeļus vakariņās, ja gribu un šokolādes batoniņu, ja gribu; izlaist treniņus un nekustēties, bet izrādījās, ka nevaru vis ;) Un es nebiju ar mieru pieņemties atpakaļ svarā to kartupeļu dēļ, viņi nebija tā vērti.
Es tiešām daudz labāk jūtos, kaut gan ir plusi un ir mīnusi! Es, piemēram, runāju ar kolēģi, viņa, visticamāk, sver apmēram tik pat, cik es, bet viņa ir ļoti „mīksta”, var redzēt, ka tauku % ir paaugsts, ēd viņa briesmīgi & nesporto nekad. Un mēs viena otru apbrīnojam, tai pašā laikā – neizprotam. Viņa man prasa, kā es neesmu nožēlojama, kad atsakos no saldumiem vai kā man nav žēl krūšu (kuras, dabiski, samazinājās līdz ar visu pārējo), kā man neuznāk kāre sarīties visādus draņķus, es, savukārt, nesaprotu, kā viņa var sūdzēties, ka prasās nomest riepu, bet vairāk tomēr viņa vēlas turpināt ēst burgerus, saldējumus un majonēzi – tad jau laikam negribas!
Starp citu, svars ir tikai viena veselīga uztura izpausme. Kad es paskatos uz savām vecajām bildēm, man ir pilnīgi citāda seja, pufīga un piepampusi, tāpat kā pirksti (vairāki gredzeni krīt nost tagad) – tas no sāls un citām pārtikas piedevām droši vien! Un dehidrācijas. Doma, par glāzi plika ūdens mani šķebināja – kā kaut ko tādu var dabūt iekšā. Pat vasarās es vārīju tējas, kuras pēc tam atdzesēju, lai dzertu, kad slāpa. Kad sāku ēst „vienkāršāk”, tad sākumā organisms attīrījās, pāris pumpas uzmetās, no salātiem pūtās vēders un no tējas bez cukura palika slikti. Pēc laika – seja jau bija šaurāka, gulēju labāk un spēju padarīt vairāk, kaut gan kilogrami vēl bija tie paši. Pēc vistas + salātiem ir tas pats sāts, kā pēc ceptas cūkgaļas + piedevām, bet nav tā smaguma sajūta! Pēc zaļās tējas, tā pati enerģija, kā kafijas, bet bez dulluma, sirds sišanās un zobu krāsošanās. Starp citu, mēs bieži nemaz nejūtam, ko ēdam, jo darām to aiz pieraduma un domājam, ka tas mums garšo vai ir nepieciešams. Tagad, pagaršojot kaut kādus jau gatavus, veikalos safasētos salātus, viņi ir nepatīkami sāļi!, vairums saldumu garšo ļoti sintētiski, salīdzinot ar svaigām ogām vai to pašu melno šokolādi un no čipsiem, gāzētiem dzērieniem un ātro ēstuvju piedāvājumiem, man sāp vēders uzreiz! Varbūt tas ir psiholoģisks pamats, bet sāp fiziski!
Par sportošanu – kad uznāk slinkums, es pārslēdzos uz citu motivāciju, ar svaru tam vairs nav nekāda sakara, es trenējos 5km krosiņam, labdarības skrējieniem un sapņoju kādu dienu noskriet pusmaratonu (esmu švaka gargabalniece, tāpēc tas būtu liels sasniegums).
Par labiem darbiem ar ēdienu jau sen sevi neatalgoju, tāpat, kā nepažēloju, kad uznāk melnie; bet reizēm tiešām jūtu, ka ir pienācis laiks un varu to atļauties & tad nopērku dārgu, kvalitatīvu melno šokolādi un nākošās nedēļas laikā pa gabaliņam apēdu.
Kas vēl palīdz ir tā apziņa, ka ēdiens man būs apkārt visu dzīvi. Cik bieži gan es ēdu par daudz, jo vienkārši garšoja, vai turpināju ēst, kad biju jau pilna, tikai tāpēc, ka zināju – šitas nav labs un man nevajadzēja to ēst, tāpēc tagad nākošās divas nedēļas es būšu uz diētas un tāpēc jāapēd vēl drusciņ, kamēr ir iespēja! – ar tādu pieeju nekas nesanāks. Zinu, ka vienmēr būs rītdienas brokastis, pusdienas un visas nākotnes ēdienreizes, kurās varēšu ēst, ko vien vēlos, tikai kārtīgi jāizdomā, vai un ko vēlos. Un kādreiz man likās, ka apēst gabaliņu šokolādes ir kā asins piliens haizivij, kāds labums no tā? Tagad 100x lielāka bauda no tā viena gabaliņa, nekā kādreiz no visas tāfelītes, vienkārši pietiek!
Jā, es atsakos no daudz produktiem, bet es IZVĒLOS no viņiem atteikties, nevis aizliedzu sev. Man prasīja laiku, izfiškot to attieksmi un pareizo domāšanu, bet, kad vienreiz to izdara, tad ir daudz vieglāk un tad nav jācīnās, tad ir jāizbauda rezultāti ;)
118
