Reali ir ta, ka liekas - nekam dzive nav jegas, kad viss ir pazaudets, nav iespeju kaut ko mainit un uzlabot. Un patiesiba nav jau neviena ar ko parunat. Jo pec savas pieredzes zinu, ka cilveki, kas mums ir blakus tikai pasmīnēs vai atmetīs kadu joku, jo doma, ka tas ir tikai tads jocins.
Un tu paliec vispar viens, pat drauga pleca vairs nav, apkārtējo nievas.
Nekad neesmu gribejusi pliki eksistet.
Man ir zel, ka es esmu par glevu, lai atnemtu sev dzivibu, kaut gribetu, jo neesmu nevienam vajadzīga, nicināms cilvēks.
17
