Sveikas, man ir tāds jautājums, vai jūs ticat, tam tu augšā? Dzīvē ir iestājusies bezizeja, ļoti vēlas vērsties baznīcā, bet nezinu kā tas viss notiek, bail iet un kādam uzbāzties, varbūt kāda var padalīties ar savu pieredzi ;)
Tas tur augšā jau Tavas problēmas neatrisinās - galvenais rodi ticību sev pašai, saviem spēkiem, tici tam, ka Tu spēj tikt ar visu galā un, ka Tev veicas :) Galvenais ir ticēt :)
Man gan ar šo nav pieredzes, bet vienīgais, ko silti iesaku - neiepīties kaut kādos "kreisajos" ticīgajos. :-O Viņiem cilvēki izmisumā ir kā medusmaize, jo ar tādiem vieglāk manipulēt un tādus vieglāk zombēt. Viena paziņa (sieviete labākajos gados) šobrīd brauc arvien lielākā purvā, brīžiem tiešām kliegt gribas, kad paklausos, kādi brīnumi tam nabaga cilvēkam sastāstīti! Varbūt sākumā vienkārši aizej uz baznīcu? Viena pati, parastā dienā, kad nekādu lielu masu nav. Pasēdi, padomā. Lai gan es neeju uz dievkalpojumiem un neesmu pat kristīta, tur valdošais miers man palīdz nomierināties arī pašai. Es gan esmu bijusi tikai kādas pāris reizes, bet tādas ir manas sajūtas.
Nu principā baznīcās ir sludinājumu dēļi.Uz tiem ir informācija,kad ir apmācības vai kad var vienkārši aiziet parunāt ar mācītāju.Speries tik iekšā kancelejā! :D Vēl labāk,ja šiem ir e pasts. vari sarunāt,kad gribi tikties utt.
esmu augusi kristīgā ģimenē un man tika mācīts,ka jātic Dievam..
esmu gājusi uz baznīcu un svētdienas skolu, nezinu vai ticu,drīzāk ticu tam,ka notiks tā,kā tam ir jānotiek.
esmu sākusi ticēt liktenim,ticēt tam,ka satikšu tos cilvēkus,kas jāsatiek un,ka tie,kam nebūs jābūt manā dzīvē aizies no tās.
vēl es ticu labajām domām,ticu tam,ka domājot labas lietas tas piepildīsies un sakārtosies,ja tā būs lemts.
agrāk neticēju domu spēkam,bet,kad tā padomā,tā taču ir,ka iedomājies vienu sliktu domu un sāc to apdomāt un analizēt un sarodas pilna galva ar sliktām domām..
tāpēc cenšos sakārtot savas domas un domāt labo :-)
11
