Stāsts - mana vīramāte mani kontrolē pārāk daudz. Ir jauka sieviete, līdz brīdim, kad runa sāk iet par manuu darbu... Lieta tāda, ka esmu jau otro reizi atlaista un, meklēju jaunu darbu, pagaidām - nesekmīgi, tad nu māte mani grauž no visām pusēm, šodien arī, draugos vēstule - Kā tev ar darba meklējumiem? es jūtu,ka viss stāv uz vietas,vai nav mazliet ieildzis?
Un tā vienmēr, jo es nedrīkstu nestrādāt, es nedrīkstu atļauties atpūsties, viņu ģimenē tas nav pieņemts.
Brīnums, kā mūsu gultā vēl nelien... Šodien runāšu ar vīrieti par viņa mammu. Kādai ir līdzigi??? Ko darat šādos gadījumos?