Čau čau šodienā.
Gribās papļāpāt, laikam, jau, tāpat vien.
Ir tā, ka man pēkšņi liekas, ka es noguļu savu dzīvi. Laiks tik nenormāli ātri skrien, nespēju tikt līdzi. Liekas, ka vēl tikko vilku biezos svīterus, jo ārā gaisa temperatūra bija -20 grādi. Tagad jau viss ir zaļš, nepamanīju ka jau ievas ir noziedējušas. Nekam netieku līdzi. Tūlīt tūlīt jau Jāņi.
Man jābeidz skola, iegūšu vidējo profesionālo, jādomā, ko darīt tālāk, bet es neesmu gatava, liekas viss ir pārāk ātri.. :-O
Kā ir, Jums neliekas, ka viss tā skrien? Jeb ko darīt, lai tiktu līdzi laikam, pat nezinu kā noformulēt. Kādēļ tā ir ka liekas, ka viss pazib gar acīm?
Zinu, ka man onkulis teica, ka paliks 20, tad laiks skries nemanot, un ziniet, man paliek neomulīgi, ka neatjēdzos jau ar 40 gadiem un mazbērniem (t)
Tā pat man puisis teica, ka bērnībā parasti viss likās ilgi un lēnu, jo bērni vairāk pievērš uzmanību, tam kas notiek apkārt, viņi var stundu iet līdz vienai pieturai, jo vēro..bet mēs to pašu ceļu noiesim pa 10 min. un neko nepamanīsim.. Un tā ir.. ja varētu es tagad skrietu laukā vērot dabu :-D
671
