Bērnu drošība mūsdienās

bērniem ir diezgan man brīvības, bet noziedzības līmenis taču tā ir kāpis, ka es brīnos ieraugot mazu bērnu vienu pašu!!!!
tagad taču astoņgadīgas meitenītes izskatās pēc piedgadīgām un viņas tieviņas, maziņas, tādas ierauj mašīnā un aizved, ka nemaz neliekās!

maz brīvības

laukos cita lieta, tur bērni skraida utt., bet lielākās pilsētās tas nav droši!!

Nē, es nedomāju, ka mazāk brīvības. Vienkārši ir lielāka vecāku kontrole, jo šobrīd jau viss ir mainījies, kā 80-90tajos. Bet nu no otras puses, droši vien jau bija tāpat visādi maniaki, tikai par to jau nerunāja.
Nav bijusi tāda saskare, kad vecāki bērnus vedā "saitītē" tapēc nevarēšu spriest.

Nu, 90tajos jau arī noziedzības līmenis nebija nekāds zemais.

es, piemēram, nevaru pat iedomāties savu 7 gadus veco māsu septembrī ejot uz skolu, nu taču mazs bērniņš, kur viņa ies! bet pati jau 5 gadu vecumā skraidīju pa āru viena pati un ierados tikai ap tumsu... nu jā, saprotu tavu domu, viss mainījies

bet, manuprāt, tajos laikos bija daudz drošāk!! ;)
Tu jautā viedokli un es izsakos kā man šķiet!

Man gan šķiet,ka tagad ir lielāka visatļautība.Vismaz,kad es biju bērns,es patu tuvu nestāvēju tām lietām,ko tagad sīkie ir spējīgi izdarīt.Turklāt,tagad bieži vien sīči zin savas tiesības,bet par pienākumiem tumša bilde.
Par tiem kontrolējošajiem vecākiem-tādi gadījumi ir gan tagad,gan arī bija agrāk.

Mana puse vispar loti stingri-runajot par berniem.Atceros ,kad gaju pakal uz skolinu meitenitei-tads ka bernudarza variants varbut...meitenitei bija 5gadini-skolotaja prasija ,kas mes esam ar viru vinai.Viram bija japarada ID...berns jau skreja man preti ,keras ap kaklu ,bet vienalga-loti stingri likumi saja jautajuma!Visas tas bernu zadzibas ,pazusanas utt,liek but loti uzmanigiem! |-)

Te visdrīzāk vislabāk varētu atbildēt, ks āda, kabijusi māte tajos 90os gados.
Bet man šķiet, ka noziedzības līmenis ir audzis.
Un vēl ir augusi sabiedrība kā tāda un valsts instances, radot par nepieciešamību, piemēram, piesprādzēties.
Gan jau arī kādreiz sitās cilvēki avārijās, nepiesprādzēšanās dēļ un daudz vairāk, kā mūsdienās.
Par skraidošajiem bērniem: laukos jau viņi arī skraida, lielajās pilsētās gan jau nekad tāda patvaļa nav bijusi.

Piekrītu, ir mainījies viss, bet domāju, ka tā tam arī ir jābūt. Bet nu runājot par to brīvību, cik nu katrs vecāks viņu sniedz. Brālis savam 7 gadīgajam dēlam ļauj nākt no skolas mājās vienam pašam, cauri visai pilsētai (mazpilsēta), bet vienalga man bija šoks, ka tas tiek ļauts, tač noziedzība ir krietni cēlusies, vrb kādreiz cilvēki vairāk baidījās darīt ko ļaunu, bet tgd? Tač pofig, kas un kā (t)

Mēs ar draudzeni tieši nesen runājām par pamatskolu, ka kādreiz 9tie likās tik lieli, tagad tādi mazāki paliek. Un kādi trešklasnieki, jau tagad bez problēmām var "uzbraukt" kaut vai tiem pašiem devītajiem.

Sveika!
Piekritīšu tev ka agrāk bija savādāk. Zinu, ka bērnība bieži dzīvojos pie omes, viņai māja blakus Daugavai, ar brāli skraidījām katru dienu pa krastmalu, arī ūdenī bridām kaut kā nevienam nebija bailes mums tur ļaut spēlēties. taču tagad, kad pašai jau ir bērni es nevaru iedomāties, ka es varētu palaist viņus tur vienus spēlēties.
vienīgais izskaidrojums, ko es pagaidām esmu atradusi ir tas, ka mēs bērnībā nebījām tik ļoti piebāzti ar kkādām nereālām lietām no filmām, vnk spēlējām, mums apkārt viss bija vienkāršāk. Tagad pat nav normālu multeņu par dzīvi, nevis kārtējā fantastika.
Nu kkā tā, varbūt domu saprati.

Manuprāt, liela atšķirība starp bērniem pilsētā un bērniem laukos. Pati augu laukos un bija diez gan liela brīvība, bet vecākiem arī nebija jābaidās, ka paskriešu zem mašīnas, mani kāds nolaupīs vai vēl nezin ko, jo tie bija lauki...
Savukārt, pilsētā gan gan tagad, gan toreiz, acīmredzot, bērnus vairāk ierobežo brīvības ziņā.

es esmu viena no tām,kas pati brauca uz skolu ārpus rīgas un sēdēju mašīnā klēpī..
arī ārā spēlējos.

man liekas,ka tajā laikā vienkārši bija savādāk un nebija uz ielām tik daudz "slimu" cilvēku.
bērni neslimoja ar datorspēlēm,kuru dēļ bieži vien mūsdienās izdara noziegumus,muļķīgi tā teikt,bet viss bija savādāk..

Es jau arī uzskatu, ka lielākoties mūsdienās bērnu kontrole ir gājusi tikai uz labo pusi.
Tas komentārs par bērniem saitītēs - tas gan vairāk novērots, esot ārzemēs. Bet tādus vecākus gan es nekādīgi nevaru saprast. Var jau arī pie rociņas pavest.

SsN - es domāju, ka Tu pārnestā nozīmē par saitīti!!
Esmu redzējusi, kā no bērnudārza ved bērnus pastaigāties striķītī viņi ieķērušies, bet vecāki. tiešām pie rociņas tak var pavest! :-O

Es vairāk piekritīšu Heartkiller.
Bērni tagad ir izlaistāki un tiek mazāk pieskatīti,jo vecākiem nav laika,ir jāraujās melnās miesās,lai uzturētu ģimeni un izlepušos bērnus,kur katram vajag tačskrīnu,ipodu utt.

Bērnus uz ielām un pagalmos vairs neredz,ne jau tapēc,ka vecāki sargā,bet tapēc ,ka spēles pagalmā ir aizstājis dators.
Es bērnībā no agra rīta gāju ārā un vakarā mājās.No mājas tālu iet nevarēja,varēja tik cik mamma no loga redz un var sasaukt,jo mobilo tad nebija,lai pazvanītu. Visu dienu spēlējām spēles,šūpojāmies utt. Bet tagad bērni tik pie datora vai lielveikalos ar vecākiem.
Ne visi,protams,bet lielais vairums gan.
Paskatos uz savu pagalmu- kāds bars mēs vienmēr agrāk bijām ārā,tagad nevienu pašu bērnu neredz tur spēlējamies.
Un nav tā,ka tagad lielāka noziedzība-arī tad bija un kā vēl bija.
Agrāk uz skolu braucām/gājām paši.Bet tad bija tā,ka mašīna nebija katrā ģimenē,kur nu vēl katram sava. Un nevarēja tā izvadāt visur. Tā tomēr bija tākā ekstra. Tagad jau mašīnas ir lētākas un vieglāk nopērkamas,tā ar bērnus var izvadāt paspēt.

Es tomēr esmu laimīgāka ,ka uzaugu 90tajos,un man žēl,ka maniem bērniem tādas bērnības nebūs,kāda bija man. Svaigā gaisā ar spēlēm un draugiem,nevis virtuāliem draugiem internetā.

Carmela, laikam jau tev jāpiekrīt, ka vairāk mainījusies ir vide, nevis vecāki vairāk uztraucas. Skumji, ka bērni tik maz laika pavada ārā, spēlējoties. Man tas ir viens no labākajiem laikiem bērnībā, ko atceros.

Par bērniem, kas tiek vadāti saitītē - ierakstiet googlē "baby leash" un pie attēliem var paskatīties, kas tas par brīnumu.

Es ar atceros, kā mēs kādreiz, pa āru līdz tumsai, mamma gāja uz darbu, mēs vēl no rīta pagulējām un tad gājām pie vecmāmiņas (4 gadi), klīdām prom no vecmāmiņas mājām! Sēdējām nepiesprādzējoties, uz skolu gājām vieni (bet mana dzīve laukos). Atceros, ka bija gadījumi, kad pat sīkie paši ieradās bērnu dārzā, jo vecāki jau agri darbā! :D

Tagad, es nespētu atstāt bērnu mājās vienu, un mašīnā sēdeklītī. Es pat nevaru pārkāpt pāri, ka tikai paliktnītī meitu sēdināt, jo ar polsterējumiem viņa tiek pasargāta!

Protams, mans bērns ir vēl mazs un vienu ārā nelaižu, kaut gan man bērnu laukums ir pie loga un es tak varētu redzēt, kas tur notiek, vienalga, labāk esmu ārā un blakus!

Redzēs, kā rīkošos, kad paaugsies meita!

Un ir jau tas, ka pret vecākiem ir ārprātīgas prasības. Bērnu pat normāli sarāt nedrīkst, lai bāriņtiesa neierastos (tā jau arī daļai sīko nepaklausīgo bērneļu sapotē par viņu tiesībā, bet, pamācītu tad pienākumus, ja jau tādi aizstāvji atradušies)!