Diemžēl man tagad ir radusies šāda situācija, jau trīs mēnešus. Tūlīt jābeidz augstskola, rakstu bakalauru, bet darba nav(nepartraukti tiek meklēts. Par nakotni droži zinu, ka studēšu tālāk medicīnu maģistros. Par mācībām neesmu maksājusi ne vienu semestri, jo noturos budžetā. Draugs saka, lai pabeidzu augstskolu un tad domāsim tālāk, bet diemžēl vecāki mani nodrošināt nevar, kas, manuprāt, 23 gados nav arī jādara, bet pat higiēnas preces diemzel ir jāpērk draugam - viņš 6 gadus vecāks. Turklāt nezinu, vai studējot medicīno maģistros vēl varēšu strādāt, jo slodze ir drausmīga, bet man patīk tas, ko es daru. Bet pagaidam ir tikai mācības, tomēr stabila pamata zem kājām nav. Tā apziņa, ka draugs uztur i nepatīkama, zems pašvērtējums, bieži neērti. Bet pagaidām, nezinu, ko varu šajā situācijā izmainīt - pamest savas studijas, lai strādātu?Diez vai..