neizlasīju gan visus komentārus, bet žēl, ka no šādiem gadījumiem daudzas tiešām uzskata, ka bērns apstādina dzīvi..
es arī zinu tādus gadījumus, bet tā kā redzu kā ir manas māsas ģimenē- saprotu, ka var būt arī savādāk- tas ir atkarīgs no savstarpējām attiecībām ģimenē!!!
ir vīrieši, kuri savu mūžu nav bērnam papmeru nomainījuši vai pabarojuši...
taču ir vīrieši, kuriem tiešām uzņemas rūpes un gādību par savu bērnu- gan kopā ar sievieti, gan vieni paši! un tas ir tikai pilnīgi loģiski un normāli.
ja jau 9 mēnešus vīrietis ir dzīvojis līdzi tam visam, gaidījis mazo...ari bērnam piedzomstot uzņemas pilnas rūpes..
mana māsa ar draugu bieži vien brauc atpūsties kopā ar mazajiem - puikam vasarā 3 un otram paliks gadiņš! super!
ja nesanāk nekur tālāk pabraukt var vienkārši siltā vakarā ar vellīšiem izbraukt, aizbraukt uz kafeknīcu.
katrā ziņā nedzīvotu kopā ar vīrieti, kurš uzskata, ka mans pienākums ir sēdēt mājās un ņemties ar bērnu- un tā nav viņa atbildība.
un visos šajos negātīvajos gadījumos, manuprāt, vaina ir pašas attiecības- viss tas- viņš grib to, es to, viņš nesaprot, neatbalsta, nepalīdz,utt,utt.
tas ir jūsu KOPĪGS bērns, jūsu mīlestības augliīs, kuram būtu šī mīlestība vēl vairāj jāvairo un jāpiešķir krāsas, nevis jāievieš skaudība,utt.
man tiešām tas viss uzdzen dusmas, jo es redzu ģimenes modeli, kurā ir iespējas, ka abi rūpējas par bērnu un bērns nepastādina dzīvi- viņi kopā apmeklē teātri, kino, atstāj mazo, vai atpūšas kopā!