Agrāk sarunas nesagādāja man nekādas problēmas, bet pēdējā laikā domas, par ko runāt ar cilvēkiem, ir tāda veida problēmas radījušas.. tādi klusuma brīži arvien biežāki parādās..
Jautājums šāds: Vai jums vienmēr ir par ko runāt ar visiem cilvēkiem?
Erica - droši vien tādēļ, ka vienkārši par to nedomāju, teicu droši vien visu, kas tajā brīdī ienāca prātā! Bet kad par to sāk domāt, liekas - nu nē, tas taču to cilvēku neinteresēs utml!
Cute Girl - Neuzskatu, ka rakstīšanas stils man būtu kā 12gadīgai meitenei, bet katram jau sava pieredze, pēc kuras spriež.. Kaut vai pavēro pareizrakstību un interpunkciju
Man kadreiz ir loti gruti darba runat ar cilvekiem-radiniekiem ,kad jasaka ,ka tas vecais cilveks ir tuvu mirsanai,vai jau miris!Reizem nesaprotu ,ka butu pieklaigak...jo reali kadreiz tacu cilvekam ir jamirst,ja tas ir tuvu 100g.,tad man kaut ka pat neerti teikt-man jus tiesam loti zel (t) uttTas neskan ticami...!
ne vnm man ir ko teikt. un tad labak pakluseju, jo citadi ko stulbu izmetu vai nlogisku.nesparotamu.
es domaju, ka labak ir nerunat tad vsp, nevis runat runasanas pec. piem, draudzne, ka ir kads klusuma bridis man prasa, ko es daru. nu ko es varu darit, tas tak ir acimredzami. un rezultata man isti nav ko atbildet. nu es sezu/domaju/ stavu...
Protams, ir cilvēki, kuri man nevisai patīk, kuru klātbūtnē, šķiet, pat ir nepatīkami uzturēties, kur nu vēl runāt, taču tādu ir maz.Ja ir iespējams, cenšos no tādiem cilvēkiem izvairīties. Bet vispār man patīk runāt, un jo dažādāki cilvēki, jo labāk un interesantāk :-)
Vispār,piekrītu,ka labāk paklusēt,nekā runāt runāšanas pēc.Piemēram, paklusēt,ja nepārzin tēmu.Pati tā mēdzu darīt pat ja ar pazīstamajiem saruna aizvirzās līdz tēmai,kurā es neko nezinu.
Tāpēc man besī tie ''zīmuļi'',kas no sevis nez ko mētā un kaut arī ne vella nezina par tēmu,vienalga bārsta savas stulbības tā vietā,lai paklusētu.Īpaši daudz tādu situāciju man sanāk,ja sarunas aizvirzās par to,ko es mācos un pārzinu.Citreiz pat smieklīgi kā cilvēks mēģina izlikties,ka šausmīgi pārzina kādu notikumu,lai gan jau pirmais teikums bijis pilnīgi ne pa ķeksi.Un tad vēl mēģina strīdēties,ka viņš zin labāk nekā es. :D
Heartkiller, taisnība :-) Šādi cilvēki nemaz neizliekas, ka viņi pārzina konkrēto tēmu, viņi ir pārliecināti (kaut arī nepamatoti), ka viņi zina, ko viņi runā, kaut arī tās ir muļķības, ko viņi gvelž. Un iebilst viņiem ir velti :-D
tējas roze,nu jā...arī tā ir.Ir bijis nu tiiik absurdos tekstos jānoklausās pat par samērā zināmām lietām.Tad es nevaru saprast-uz mani mēģina atstāt iespaidu un tāpēc gvelž muļķības meģinot izlikties gudrs,vai cilvēks tiešām ir svēti pārliecināts,ka tas,ko viņš muld ir 100% patiesība.
+1 Heartkiller
Un vēl piefiksēju, ka dažreiz ir situācijas, kad saruna nevedas ar atsevišķiem cilvēkiem, bet kopējas paziņas saka, ka brīnās, ka nav kontakta starp mums. Un, kad pārkāpju to, savā ziņā neredzamo barjeru, izveidojas pat ļoti labs kontakts. Nezinu, kāpēc tā..
Bet jā, labāk nerunāju, nekā jaucos pa vidu tēmām, ko nezinu vai runāju ar cilvēkiem, ar ko nevēlos kontaktēties.
Protams, kādreiz rodas tāda neveiklības sajūta.
Un atbildot par to barjeras pārkāpšanu- ar dažiem- nekā :D Bet ar vairumu palīdz kādas vienkāršas sadzīves situācijas, kad, pat nepiedomājot, rodas kopējas tēmas, par ko runāt. Un tomēr viss jau atkarīgs arī no otras puses, ja jūti, ka cilvēks arī ir ieinteresēts veidot kontaktu, tad ir ok.
Un pēdējā laikā labāk tad, lai valda klusums nekā kādas uzspēlētas un nevajadzīgas sarunas ar kaut kādu "ūdens liešanu".
Nekad neesmu ūdeni lējusi sarunās, man tas šķiet garlaicīgi un stulbi. Un ja kāds kompānijā sāk to darīt, tad šķiet, ka šis cilvēks ir patiešām ne tik gudrs. Vienkārši nav ko atbildēt pat tādiem, nav arī vēlmes.
Ja ir kontaksts- tad viss ir super! Ja nav, nu var arī paklusēt. :D Bet kontaktu jau ar izveidot runājot vai darot kaut ko- nu tad jāizvēlas- gribi vai negribi sadraudzēties. :)
1372
