Ir puisis, kurš ilgi centās pielauzt, lai kaut kur ar viņu izeju, man tajā laikā bija draugs un nemaz negribējās diez ko. Pēc tam, sākām kā draugi satikties, sākās šis tas vairāk,sāka uzvesties kā būtu pāris, viss skaisti utt. BET tad pēc vienas sarunas sapratu, ka viņš ir nobijies par kaut kāda statusa iegūšanu. Tieca, ka kamēr domā ar sirdi, viss ir kārtībā, kad pieslēdzas prāts - uzreiz ir domas"Kā tas beigsies??". Lai arī nav baigi sāpīgi pamests, tomēr bijušās attiecības nav bijušas nekādas ideālās.
Jautājums - kādai ir izdevies izmainīt domāšanu šādā gadījumā, pārliecināt, iedrošināt utt.?