Mans stāsts līdzināsies murgam, bet es savā dzīvē neesmu vairs redzējusi briesmīgāku murgu.
Toreiz pirms daudziem gadiem opis dzīvoja tur kur tagad dzīvoju es, viņš gulēja tajā pašā istabā kur guļu tagad es, opis bija rakstnieks vientuļnieks, taču pienāca vecums cilvēkam un viņš vairs nespēja par sevi parūpēties, tāpēc kādu laiku dzīvojās lauku pusē, bet viņš ļoti ilgojās pēc mājām, kad atnācu dzīvot te man nācās pirmās naktis gulēt turpat kur opis gulēja, gulta nebija tā pati bet stūris gan, un tajā naktī piedzīvoju īstas šausmas. Sajūta bija tāda, ka nespēju piecelties, ka man būtu paralizētas kājas un rokas, visu laiku istabā no vētras(laukā nebija vētra) cirtās logs un durvis bija cieši, cieši aizvērtas, es biju pamodusies savā prātā, un domāju kā fiziski pamosties, jo nespēju, biju takā ieslodzīta, es vienkārši sāku kliegt lai pieceltos un aizietu no šīs vietas, un pamodos, bet nekad nekad tur vairs negulēšu, ticu, ka katrs cilvēks glabā savu enerģiju, un jo ilgāk viņš paliek vienā vietā, jo enerģija ir spēcīgāka, īpaši jau tādai personībai, jāsaka ka drīz pēc tam mans opis aizgāja mūžībā un tajā dienā, kad opis aizgāja mūžībā mani notrieca pie zaļās gaismas automašīna ;-), bet paldies Dievam viss beidzās veiksmīgi, vien ar šoku, un nebūtisku sasitumu.
Esmu domājus par kaimiņiem, tur mūžīgi izīrē dzīvokli, bet īrnieki nezin, ka pirms daudz, daudz gadiem tajā dzīvoklī vīrietis nejauši nošāva savu mīļoto :-( šausmas.