No laika gala biju dzirdējusi un vecāki kaut kā skandinājuši, ka uz kāzām dāmas dodas ar pavadoni. Tad nu saņēmu ielūgumu uz tuvas radinieces kāzām, kur, protams, esmu ielūgta viena, lai arī man ir stabilas attiecības nu jau 2,5 gadus. Īsti nevaru saprast, kas tam ir par iemeslu, vai mūsdienās visi ieekonomēt grib, vai kas cits? Protams, ikdienā kopā netusējam, varbūt reizi gada pie vecvecākiem satiekamies, citreiz pat retāk, līdz ar to varbūt domā, ka nevajag aicināt draugu, jo personiski nav tikušies? Bet nedomāju, ka viņas topošais vīrs ir saticis visus viņas radus.
Vispār jūtos stulbi, jo pārsvarā būs nepazīstama publika, tētis dosies ar sievu un mazo māsu, ko tad es tur viņam pie rokas turēšos, čalot visu vakaru ar sen neredzēto omi ar diezin vai būs jautri, nezinu kaut kā biju iedomājusies, ka šis tieši ir pasākums, kad cilvŗki sapazīstas cits ar citu, jo nejūtos itin nemaz vainīga, ka iepriekš nav pazīstami, man taču neviens nebrīdināja, ka tāds svinīgs notikums vispār būs, lai es par to iepriekš piedomātu.
Jautajumi sekojoši:
1. Vai Jums ir bijusi līdzīga situācija? Ka rīkojāties?
2. Vai meitenes, kuras drīzumā precas, Jūs rīkojieties tāpat? Kas ir kritērijs, kuru aicināt ar otro pusīti, kuru bez?
3. Vai pastāv iespēja kaut kā pieklajīgi uzjautāt par otro pusīti un līdzi ņemšanu jeb ja ielūguma nav minets, tad tas ir kā kulaks uz acs, ka nav paredzets ņemt līdzi?