piedevu draugam, nezinu, kā aizmirst

tur tā lieta, ka es nepiedotu un līdz ar to nenonāktu šādā situācijā...
es tomēr uzskatu, ka ja krāpa vienreiz-darīs atkal..

Piedot un aizmirst ir divas atšķirīgas lietas. Piedevusi esmu, bet ne aizmirsusi.

nevēlētos būt tavā vietā, bet skaidri zinu, ka es nepiedotu. ja izdarīja vienreiz, kur garantija,ka tas neatkārtosies otrreiz? un kā jau saki,ja godīgi, es vispār nespētu mīlēties, ja zinātu, ka viņš to darījis ar citu mūsu attiecību laikā.

Tu piedevi, bet šī lieta tevi grauzīs vēl ilgi ... lai neteiktu, ka aizmirst to būs neiespējami! uzskatu, ka piedod ir vērts vien tādā gadījumā, ja esi gatava atstāt pāridarījumu pagātnē un vairs to nepieminēt. Jo vislielākā kļūda ir tā, ka pēc tam to piemin pie vismazākā strīda un bāz to acīs. Neapskaužu tevi šai situācijā |-)

njaaa.... man ar ljoooooti smagi....bijaam izshkjiirushies uz paaris meeneshiem.tagad jau vairaak kaa gadu kopaa atkal,bet visu laiku mokos par to laiku,kad bijaam shkjirti.... domaaju ko dariija,cik meichas izpisa utt utt utt.. man taads raksturs,ka gruuti aizmirst,mokos un neticu.... briizhiem gribas mest visam ar roku...

es jau zināju, ka daudzas teiks, ka nepiedotu, bet es piedevu...

jaa,es ar droshi vien piedotu,ja miilestiiba buutu stipra,bet aizmirst vistrakaakais...sirds saka vienu,praats otru...taapeec taa nemaz nevar teikt -es nepiedotu... es ar daudz esmu teikusi,ka nee un nekad,bet pati redzu,ka taa nav:)

delete,cik tad ilgs laiks pagajis kopsh taas reizes???

kopā esam 4 gadus, tas notika pirms gada, bet es to uzzināju tikai pirms mēneša.

kā tu to zini? Varbūt tā nav bijusi vienīgā reize |-)

Tā ir briesmīga sajūta! Vismaz man tā šķiet, neesmu piedzīvojusi, bet es zinu, ka es cilvēcīgi piedotu, BET es nespētu sadzīvot, nespētu ar viņu vairs būt kopā.


Tev vienkārši ir jāatgūs uzticība viņam, viņam ir jāpierāda sevi, to ka nekad vairs tā nedarīs!

waaaj,cik stulbi..... ka tad sanaaca ta uzzinaat???...nu jaa..laiks paies iiilgs liidz speesi nedomaat par to katru dienu:(

waaaj,cik stulbi..... ka tad sanaaca ta uzzinaat???...nu jaa..laiks paies iiilgs liidz speesi nedomaat par to katru dienu:(

viņš visu stāsta labākajam draugam. pilnīgi visu. viņi abi sakasījās un labākais draugs piedraudēja visu izstāstīt man, tāpēc draugs pats to pateica, lai es labāk uzzinot to no viņa, nevis no citiem.

kāda jēga piedot,ja pēc tam moki sevi un sāpini? :-/

nav gadījusies šāda situācija, bet nepiedotu,jo ja nodod vienreiz, nodos atkal..

aij, cik bērnišķīgi. :-/

aizmirst to nevar un viss. tas nāks ārā jebkurā mirklī, kad viņš viens būs kaut kur prom, kaut vai tusēties, tev nāks laukā tas nodarījums, līdz ar to neticēsi, ka viņš otrreiz uz kaut ko tādu nebūs spējīgs. domāsi, ka melo...

Mēs ar puisi kopā bijām kādu gadu...Tad viņš sāka braukt uz skolu (Valmieru) un tur (Valmierā) mācās arī viņa bijusī draudzene..Sāku nojaust,ka viņš brauc pie savas bijušās..Beigās tas apstiprinājās..Mēs išķīrāmies,jo draugam bija apnikušas attiecības..Un viņš sāka laist ar savu bijušo..

Jāatzīst,ka ļoti pārdzīvoju,taču tad sāku ballēties.. Un tusējos ar kompāniju,kur bij džeks ,kurš man jau ilgu laiku simpatizēja..Tad es ar viņu uzsāku kā lai saka- nelielu afēru..

Ar bijušo biežai sazvanijos.. viņš teica,ka mani nav aizmirsis u.t.t..pēc neilga laika viņš bij klāt..lūdza piedošanu u.t.t

Un jāsaka,ka esam kopā jau var teikt 3.gadu..un viss ir ideāli..

Un ja godīgi,tad man patika tas "brīvais" periods,jo es varēju izklaidēties.."copēt" puišus.. bij forši..Tāda kā atslodze..
Un tgd mūsu attiecības ir daudz labākas kā iepriekš..

Mēs ar puisi kopā bijām kādu gadu...Tad viņš sāka braukt uz skolu (Valmieru) un tur (Valmierā) mācās arī viņa bijusī draudzene..Sāku nojaust,ka viņš brauc pie savas bijušās..Beigās tas apstiprinājās..Mēs išķīrāmies,jo draugam bija apnikušas attiecības..Un viņš sāka laist ar savu bijušo..

Jāatzīst,ka ļoti pārdzīvoju,taču tad sāku ballēties.. Un tusējos ar kompāniju,kur bij džeks ,kurš man jau ilgu laiku simpatizēja..Tad es ar viņu uzsāku kā lai saka- nelielu afēru..

Ar bijušo biežai sazvanijos.. viņš teica,ka mani nav aizmirsis u.t.t..pēc neilga laika viņš bij klāt..lūdza piedošanu u.t.t

Un jāsaka,ka esam kopā jau var teikt 3.gadu..un viss ir ideāli..

Un ja godīgi,tad man patika tas "brīvais" periods,jo es varēju izklaidēties.."copēt" puišus.. bij forši..Tāda kā atslodze..
Un tgd mūsu attiecības ir daudz labākas kā iepriekš..

tas viņa draugs vispār ir bērnišķīgs.
es jau esmu izlēmusi, ka piedošu. es viņu tiešām ļoti, ļoti mīlu un es ceru, ka arī viņš mani mīl. tā jau vismaz saka. zvanīja katru dienu, raudāja, arī viņa ģimene man zvanīja un teica, ka viņam esot depresija.
no sāku jau teicu, ka nepiedošu, bet tad sapratu, ka pārāk skaisti mirkļi kopā piedzīvoti. to ļauno cenšos aizmirst, pārāk sāpīgi atcerēties.

Par to aizmiršanu..

Es par to sen esmu aizmirsusi...pat neiedomājos..
Un tas mani pat neuztrauc.. Un tas ir tāpēc,ka es zinu,ka mans draugs man ir uzticīgs..
Un uzticība attiecībās manuprāt ir ļoti svarīga..

Ja tu neuzticies,tad kas tās par attiecībām,ja katru reizi,kad puisis izies no mājas,lai ar draugiem kkur izklaidētos tu domāsi par to vai viņš tgd nemīcas ar kādu meiču kluba toletēs?!