Sveikas!
Šodien nedaudz aizdomājos par attiecību tēmu/lietu, kā arī par savām attiecībām.
Nesen man beidzās vairāku gadu ilgās attiecības,protams,sāpīgi un smagi!Cenšos tam tikt pāri un iet uz priekšu,lai gan ik pa laikam pieķeru sevi pie domas,ka es par tām domāju,ka gribētos,lai viss turpinās,bet...
Pēc neilga laika iepazinos ar jaunu puisi-pagāja kāds mēnesis,bet tur arī viss pajuka,tiesa gan,puiša dēļ!Viss bija jauki,labi,bet te pēkšņi-puisis pasaka,ka nezina,ko grib!
Tad nu aizdomājos - vai es pa ātru vnk metos no vienām attiecībām uz otrām? Varbūt man tagad vairāk jādzīvo tieši sev un jāatpūšas no šādām saistībām?
Jā,nenoliegšu,pietrūkst man tās otrās pusītes blakus,vēl jo vairāk,ka tagad ārā tāds laiks!Taču no otras puses domāju - tas laiks,ko pavadīju attiecībās,varbūt tagad ir jāvelta sev..
Patiesībā esmu apjukusi!
Kā jums bija - cik ātri/lēnu atkal izveidojāt kādas attiecības,pēc šķiršanās,pēc attiecībām,kurās pavadījāt ilgu laiku kopā?
Vai vnk veltījāt laiku sev un puisis pats atnāca?