Man tas šķiet vnk stulbi,ja cilvēks nevar sevi savākt un laicīgi padarīt lietas,ierasties uz tikšanos utt.Bet pats stulbākais ir,ja to uzskata par normu.Nu,no sērijas-tas tak pilnīgi normāli un baigi forši visu darīt pēdējā brīdī un pa roku galam(jo rūpīgi jau vairs nav laika).Tas nav autorei uzbrauciens,bet vnk manas pārdomas par tēmu.Jo ik pa laikam nākas sastapties ar tādiem cilvēkiem,kas nekad neko laicīgi nedara,sāk kko pēdējā brīdī pa roku galam,nerēķinās ne ar vienu utt.
Kas attiecas uz mani pašu: plānoju cītīgi.Rakstu sarakstus,ka līdz tam un tam datumam jābūt izdarītām tādām un tādām lietām.Kā kko izdaru,tā atķeksēju.Bakalauru sāku rakstīt laicīgi un cenšos arī ar milzīgo referātu čupu tikt galā laicīgi.Ja pagadās kāda maza haltūriņa-pēc labākās sirdsapziņas ieplānoju laiku utt.
Kad man bija darbs videnes laikā,arī to darīju pēc labākās sirdspaziņas,bet tur nebija īpaši jāplāno kad un ko es paspēšu,jo man bija konkrēti pienākumi,kas jādara.Man bija izstrādājies režīms un pēc tā arī dzīvoju.
Nu,jā...es varu tiešām ieteikt to sarakstu sistēmu.Varbūt tas tev arī palīdz...