Nezinu, kas tie bija par lieciniekiem, bet arī vasarā vienu brīdi bieži nāca pie mums un ļoti interesējās par meitiņu (e)
Es teicu, ka viņa jau kristīta un esam katoļi, bet viņi nelikās mierā un visu laiku gribēja runāt par Dievu un lasīt kkādus citātus man.
Kad jau paliku rupjāka, (neklausījos, ko saka un teicu, lai iet prom), tad pēc kkādas nedēļas mums notika negadījums dēļ kura meitiņa nonāca slimnīcā.
Un viņi vairāk nenāca - atceros, tad šemuļi noskrien... Bet nu cerams, ka viņi nenolādēja vai sazin vēl ko, bet tā bija sagadīšanas!!!