Sveikas!
Šī diena man ir tik briesmīga, cik vien var iedomāties :-( Vakar pie sevis atvedu mazo kaķi. Jau stāstīju, cik nobijies viņš bija. Uz nakti man kaut kā izdevās viņu pielabināt un panākt kaut kādu kontaktu. Bet viņam laikam joprojām stress, tāpēc mūsu mierīgā nakts kļuva par īstu elli. Kaķis pa mums staigāja, gulēja virsū, visu gāza, beigās sāka bļaut. Kad paņēmu un ieliku viņu groziņā un aiztaisīju guļamistabas durvis, viņš bļāva vēl nežēlīgāk, piedevām lauzdamies iekšā istabā. Kā vēlāk sapratu, viņam vajag uzmanību un tā nu es no 4.00. sēdēju lielajā istabā un runāju ar kaķi, lai tikai viņš nebļautu un vīrietis varētu mazliet pagulēt. Jau diennakti mincis nav bijis uz savu kastīti un joprojām slēpjas. Vairs nezinu, ko darīt. Mamma saka - ved atpakaļ :-( Braucu autobusā uz darbu un raudāju, ka es pat nevaru paturēt savu vismīļāko draudziņu.
Piedevām vēl šorīt savā rajonā apmaldījos un iekāpu nepareizajā autobusā.