Labvakar, meitenes! Izveidošu savu pirmo diskusiju.
Man ir 18. Septembrī jau 19. Negribu izklausīties bērnišķīga, bet meitenēm manā vecumā parasti jau ir bijuši vairāki puiši, bet tam patiesībā nav nozīmes. Nozīme ir tam, ka es arī beidzot gribu attiecības. Neesmu ne neglīta, ne stulba. Nesaprotu, kas par lietu, bet attiecības neveidojas, kaut arī Rīgā ir simtiem foršu un brīvu puišu. Nesaku, ka palikšu vecmeita, bet tomēr sāpīgi noskatīties uz pārīšiem. Pavasaris manai sirsniņai laikam neko labu nedara. Pasakiet kādu labu vārdiņu... kā beidzot nomierināties. :-)