Manā priekšā tikko bija tantiņa ar lapiņu - esmu 2. grupas invalīde, nedzirdīga un nerunāju, man mājās ir 3 bērni, ja varu lūgt kādus santīmiņus. Es nespēju šim cilvēkam deguna priekšā aizvērt durvis :-/ Kad izstāstīju mātei, it kā iekšēji priecājoties ka Dievs tač to novērtēs ja arī tas cilvēks to naudiņu neizlietos paredzētajam mērķim, saņēmu atbildi - tā viņi visi staigā. man nav tik daudz lai dāļātu. :'-(