tām kas vienas..

esmu viena diezgan ilgu laiku, jo draugs ir arzemes, ar drusku satiekos sat tad,bet tas ari nav nekas ipas...
vsp jutos taaa, nekaa :(
sezu dzivokli un juuku prata :@

Es arī jau kādu krietnu laiku esmu viena, bet mani nemāc ne īgnums, ne lecīgums, ne ciniskums. Un es priecājos par visiem saviem draugiem un draudzenēm, kam ir veiksmīgas attiecības. Pat dodu padomus kas palīdzētu nodibināt stingrākas attiecības.
Viss ir atkarīgs no paša personības - vai tā ir tendēta uz atkarības [man tā girbētos to saukt] no cita, vai dzīvot vairāk sev nekā apkārtējiem.
Pirmkārt jau Tavā zemapziņā ir iestrādājies, ka Tev vajag attiecības, ka bez mīļuma Tev ir grūti, līdz ar to nekādas blakus nodarbes jau domas no tā nenovērš. Tikai liek skaudrāk apjaust, ka Tu it kā centies darīt visu, lai novērstu domas no tā, kas patiesībā tieši Tev visu laiku ir prātā.
Otrkārt, brutāla tiekšanās, pat teiktu nepiedomāta bez konkrēta mērķa, bet vispārīga. Nevar sniegt garantētos rezultātus, jo patiesībā Tu tiecies pēc kaut kā vispārīga. Tas ir tieši tas par ko runā The Secret grāmatā. Izvēlies mērķi uz ko gribi attiecināt vēlmi pēc attiecībām un Tavs domu spēks izdarīs visu pārējo. Bet vispārīga tiekšanās jau nezina uz ko attiecināt Tavu vēlmi uz attiecībām.

Un vēl esmu sapratusi, ka tomēr labāk jūtos, kad man nav attiecību. Vismaz šajā dzīves posmā man tā ir vieglāk. JO neesmu izgausi līdz tam posma, ka es varu rēķināties ar otru un ielasit viņu savā dzīvē uz ilgāku laiku.
Man arī vīriešu uzmanības un mīļuma netrūkst.

Es arī esmu viena jau kādu laiciņu. Lasu un apbrīnoju jūs, meitenes! Kaut es spētu tā raudzīties uz visu. Vispār es vēlētos kaut saujiņu no Emmanuelle's pozitīvā skatījuma uz dzīvi. Tu liecies tik saulaina un pozitīva!!! (l)
Es arī tāda vēlos būt. Vēlme ir, bet es nezinu ar ko sākt. Nedaudz jau esmu iesākusi - ik rītu sāku ar mīļāko dziesmu, smaidu spogulī un plānoju laiku, lai laicīgi visu varētu izdarīt bez steigas, jo es esmu no tiem cilvēkiem, kas vienmēr skrien pa galvu un pa kaklu, bet tā pat nokavē, kaut kas nesanāk, saplīst. Man izdodās pa bišķītim, bet ko vēl darīt? Kā panākt, ka esmu starojoša ar dzīvi un galvenokārt ar SEVI apmierināta jauna sieviete, kura nekliedz :"Gribu veci!", bet gan ar augsti paceltu galvu izmanto brīvību, pilnveido sevi, lai veidotu attiecības tad, kad būs lemts, bet ar noteikumu, ka nekļūšu atkarīga no vīrieša? Ak, jūs mani tā iedvesmojāt, ka nu ir spēks dubultā! (l)

Atslābinieties un baudiet pavasari!!! Sapņu prinči paši atradīs!!! ;-)

man skāde ir tas,ka esmu svari... :-D :-D te man ir labi,te čīkstīgais...ja vien uz mūžu es varētu būt harmonijā! (l) (l)

ieskatamies temaa: friday party guide :)

man tagad tāds pats periods, esmu viena... Gribas man sapratni, mīļumu, siltumu un sex :-D Iespējams, tā dēļ esmu tik īgna un reaģēju ciniski, ja kāds tuvinieks cenšas pret mani tā mīļāk izturēties...protams, ne vienmēr tā ir, bet citreiz liekas pašai, ka ir jau par traku.. (t) Sports lieliski palīdz. Skriešana, peldēšana, sporta zāle. Sāku sevi iemīlēt ar vien vairāk un gribu kādu laiku uzmanību veltīt tikai sev..pievēršos pareizam uzturam un visādām aktivitātēm, kas uzlabo garastāvokli un veselību :-)

Varbūt tās meitenes, kuras šeit dalījās ar savu pieredzi, kā mainījušas savu dzīvi uz pozitīvu noti, var šeit atstāt savus e-pastiņus? ;-)

:-) ;-)

esmu viena jau gandrīz gadu un ja godīgi sāku arvien vairāk to izbaudīt, protams, gribas un esmu gatava attiecībām, taču man nav nekāda prieka par citu neveiksmēm, vai bēdas par veiksmēm. katram sava dzīve, katram savs liktenis, uzskati. esot vienai, es daudz iemācījos, esmu iepazinusi sevi, attīstu sevi arvien vairāk, un zinu, ka tas cilvēks, kurš būs ar mani, būs laimīgs, jo man ir vinjam ko sniegt. daudzas sievietes/meitenes nevar iztikt bez attiecībām, vinām visur vajag vīrieša spēku un prātu, bet es tikpat labi iztieku bez attiecībā, kā ar. un nenoliedzu, ka uznāk skumjie mirkļi, kad gribas kādam pieglausties, bet tāpat izbaudu apkārtējo vīriešu/puišu uzmanību un man tas patīk. :-)

Kad nearvienu nesatikos protams bija skumīgi, gribējās brīvo laiku pavadīt savādāk ne tik ballējoties, bet beigu beigās pieradu, ka nav tā cilvēka un viss, un pieradu tā ka, satiku sev tagad tuvu cilvēciņu, bet tagad ir grūti sevī, šķiet ka par daudz iespringstu, ka par daudz baidos- pazaudēt otru, vai šķiet, ka neesmu tik laba kā citas, un kāpēc tieši es, kas manī ir tāds,šķiet, ka manī ir barjera pret apkārtējiem, tā vientulība kaut kādas sekas atstāj...

Man ir tāda situācija,ka vasarā izšķīros ar puisi,bijām 4 gadus kopā un viņš man bija vienīgais partneris:)
Tagad man tādi ir jau 4,nekas daudz,bet esmu sapratusi,ka vēlos izbaudīt seksu,baudu,ko vīrietis sniedz :)
Ja gribu skūpstīties-skūpstos,gribu seksu-ahh,ar to gan ir grūtāk :D
Ir jau tā,ka piedāvājumu ir diezgan daudz,bet ar tiem negribās,atliek meklēt kādu,ar kuru gribēsies:)
Tāda nu ir mana pašreizējā brīvas meitenes situācija:))
Viekārši mēģinu ļauties plūsmai,nezaudējot galvu :)
Dievinu seksu un skūpstus,tāpēc...kāpēc gan ne,ja to piedāvā simp;atisks puisis? :)

Es arī NEZINU,kā es tālāk dzīvošu... (s)

diidii-sac visu no sakuma!Vienmer ir izeja-kamer dzivojam tikmer vienmer varam sakt no sakuma!Tev vel daudz kas sagaida dzive!Turies-macies no kludam!Es vienmer kaut ko pamacos no savam! |-)