Man liekas, ka pārdevējam ir jābūt mazliet psihologam.
Ja cilvēks nesteidzīgi ienāk veikalā un klimst bezmērķīgi no viena plaukta pie otra, tātad palīdzība nav vajadzīga-vai nu īsina laiku kaut ko gaidot vai vienkārši izklaidējas. Tas ir pircējs, kurš neko konkrētu nemeklē, kurš pirks, ja kaut kas iekritīs acīs. Ja tādam pajautās, vai varu palīdzēt, tāds uzreiz izmuks ārā.
Ja cilvēks ļoti ilgi stāv pie viena plaukta un cilā divas vai trīs lietas un sāk izskatīties mazliet apjucis, tad gan var pienākt klāt un apjautāties, vai nevēlas palīdzību. Bet tas vairāk attiecas uz specializētajiem veikaliem- sporta preču, tehnikas, utml., kur cilvēks cilā un nesaprot, ar ko viena prece no otras atšķiras un kuru labāk izvēlēties. Nez vai rotu vai apģērbu veikalā pārdevēja palīdzība būs nepieciešama.
Ja cilvēks ātri ieiet veikalā un izmisīgi cenšas ar acīm kaut ko sameklēt, tad arī var droši nākt un jautāt, vai nevajag palīdzību.
Visos pārējos gadījumos, vismaz vienai pārdevējai jābūt pie kases- nodarbinātai (lai nepēta klientus), bet ne aizņemtai (lai nav iegrimusi tik dziļi pļāpās ar kolēģēm, ka bail traucēt sarunu).
Kopumā vairākumu veikalā ir laba apkalpošana.