Man ir vēl viens stāsts par šausmīgu kautrību. Arī ne pa tēmu, bet atcerējos. :-D
Tātad kad mana māsa gāja pamatskolā, arī vidusskolā, viņā bija ieķēries viņas klasesbiedrs. Bet problēma bija tajā, ka viņš bija šausmīgi kautrīgs. Tātad, kautrējās, bet meitene ļoti patika. Tad nu viņš katru gadu viņas dzimšanas dienā deva savam draugam puķu pušķi un šokolādi, lai tas atnes manai māsai uz mājām un uzdāvina, jo pašam kauns bija. Tā nu tas draugs katru gadu dabūja tēju un torti, kamēr kautrīgais puika stāvēja kāpņu telpā un gaidīja. :-D Un šito atklāja laikam tikai skolas beigās.
Morāle - nevajag būt tik kautrīgam, citādi viss kas var aiziet gar degunu. :-D