ļaunais prieciņš

Un tu lepojies ka nemesis nolaidusies zemàk,bet lepoties vajadzétu tikai tad ja bütu pacélusies augstàk.

vismaz 5as meitenes savā 21, 22 gadu vecumā audzina bērnu, vienai ir pat 3

Nekur nav minēts cik gados un no kā tie bērni.

Kā arī dzīvošana laukos tiek uzskatīta par kaut ko tik šausmīgu. Es arī dzīvoju laukos, visu mūžu esmu dzīvojusi, izņemot kādu gadu,kad dzīvoju Rīgā. Ziniet ko? Vienīgie mīnusi dzīvojot laukos- retāk kursē sabiedriskais transports, nav veikalu ar plašu izvēli, bet,ja ir privāts auto,tad šīs problēmas vairs nav problēmas. Pilsētā man nepatika un tur es nevaru iedomāties audzināt savus bērnus, vismaz ne centrā.

no maniem klasesbiedriem ''krutaas'' meitenes ir jau taalu tikushas, bet ''krutie'' dzheki veel ir sevis mekleejumos :D par ''nekrutajiem'' neko nezinu, nozuda kaut kur ar galiem un nereegojas, laikam negrib uztureet kontaktus.

Lose paliek lose pat ar "visu, ko var vēlēties".

Atradusi par ko priecāties. Varbūt viņiem tā ir labi. Kā tu zini, ka viņi ir pagrimuši. Tu tak neko daudz nezini, tik paskatījies netā bildes. Un tu nezini kā var viss mainīties tev. Jo dzīve mēdz izstrādāt visādus jokus. Tas, ka tev tagad ir labi, nenozīmē, ka pēc mirkļa tas viss nevar mainīties. Var notikt lietas, ko tu pat nespēj kiedomāties. Es zinu ko runāju!

Vidusskolā man bija diezgan labi klasesbiedri, bija ķīviņi, salabšanas, ballītes. Super, atceros ar prieku un ceru, ka viņiem iet labi, jo sen neesmu nevienu satikusi. Priecāties par kāda nelaimi nenāk ne prātā :) Bija klasē arī atstumtie, atzīšos, ka ,iespējams, tolaik pati biju riebīga, bet ar šiem cilvēkiem vecākajās klasēs izveidojās kontakts un tagad reizēm sanāk uzrakstīt kādu vēstuli draugiem.lv. Zinu, ka ir tādi, kas aizgāja mācīties, ir tādi, kas palika mazpilsētā, bet es uz viņiem neskatos no kaut kāda augstāka punkta. Vispār ļoti gaidu kādu salidojumu :)
Augstskolā laikam vispār nebija neviena tāda, kas man nepatiktu :D ar daudziem sanāk saskrieties, iet ciemos :)
Gan augstskolu, gan vidusskolu atceros ar prieku :)

Naids vairo naidu

Un ko pārējās baigās svētās jūtās, ka autorei var pārmest?

Nevajag tēlot svētās govis, jo tāda nav neviena! Neviens cilvēks tāds nav!

Es autori saprotu, un nenosodu!

Priecājaties, ka nav te situācija kā Amerikā, kad nošauj visus klasesbierus un beigās sevi!

Cilvēkiem vajadzētu sniegt psiholoģisko atbalstu, lai viņi nevairotu ļaunumu sevī un apkārt, bet protams, citā redz skabargu un pašas sevī baļķi nejēdz ieraudzīt! Nav brīnums, ka te visu visiem brauc augumā!

vismaz 5as meitenes savā 21, 22 gadu vecumā audzina bērnu, vienai ir pat 3

Manuprāt, šīs meitenes ir sava dzīvē sasniegušas ĻOTI daudz! Viņām aiz sevis ir kaut kas paliekošs! :)

Mani klasesbiedri.. kā nu kurais, vispār ļoti atšķirīgi katram tie likteņi. Bet salidojumā visi izskatījās vairāk vai mazāk harmoniski, kas priecē :) Paaugoties vairs nav tā skolas laiku savstarpējā knābāšana, visi tādi nobrieduši, interesantas personības :)

Mani ienīda, kad sāku mācīties citā skolā 4. klasē. Bija kādas 3-4 meitenes, kas man bija draudzenes, ar kurām kopā parunāties, bet tie "populārākie" bērni mani norēja kā pēdējo sūdu. Viens puisis lika man pildīt viņam mājasdarbus, kad nepildīju, tad bija pa visu klasi šādi vārdi: "stulbā cūka!" Un visu dienu turpinājās terors. Nu tad, cik zinu, viņš aizbrauca uz ārzemēm. Pēc laiciņa es pārgāju uz citu skolu, jo mans pašvērtējums bija zem nulles. Uzreiz izdzēsu visus klasesbiedrus no dr.lv. Tad, kad jau sāku iet jaunajā skolā, atkopos, ieguvu jaunus draugus, tad man vienkārši viss naids pārgāja. Uzaicināju dr.lv to puiku un pat vēstulē pajautāju kā viņam iet. To darīju ar laipnību un saņēmu tik pat laipnu atbildi, parunājāmies, nu un palikām uz draudzīgas nots. Runājot par meiteni, kas mani ienīda un lamāja, viņu atbloķēju, uz ielas, protams, nesveicinu, jo negribās pazemoties. Ja viņa man teiktu sveiki vai čau, tad man mēle nenokristu, pasveicinātu atpakaļ. Savā ziņā tas mani padarījis stiprāku, jo nekad nav viss skaisti un labi. Šī meitene varbūt pat vēljoprojām ienīst mani, tikai nezinu par ko. Ja reiz šo te rakstu, tad novēlu viņai prieku no visas sirds un, lai nenāktos viņai vai viņas bērniem vai tuviniekiem pārciest to, ko es izbaudīju katru dienu nākot no skolas. Varbūt viņa ģimenē bija cietusi pietiekoši, ja šādi rīkojās, tāpēc es nevēlu ļauna! Tam puisim arī, lai veicās! Nav jēgas turēt ļaunu prātu, jo es nedaru otram to, kas pašam nepatīk.

Mani ienīda sākumskolā,no 1.-4.klasei. Pēc tam es aizgāju uz citu skolu. Mums bija nereāli vardarbīga klase sākumskolā,jo visu laiku meklēja kādu ieganstu,lai paņirgāties,iesist,pagrūst. Bet,kad aizgāju uz citu skolu,mana pasaule mainījās! Klase bija ļoti pozitīva,laba,protams,bija savi strīdi,bet vismaz attieksme pret otru bija pilnīgi savādāka.
Es nezinu,kā tagad iet maniem klasesbiedriem,bet noteikti novēlu viņiem visu to labāko.;)

Tieši tā, varbūt viņa ir 1000 reizes laimīgāka par Tevi, varbūt tieši mājsaimnieces amats, 5 bērni un dzīvē meža ielokā ir pats labākais, ko viņa dzīvē ir vēlējusies!
Kā, nu kā var zināt, kāda kuram tā laime? Ne visiem tā ir izglītībā, birojā vai citur . .
Tāpat par līderību, tā ir cīņa, bez tās rodas tādi kā tu, kas saka, ka skolas laikā bija nūģe, būtu bijusi viena no līderiem, graujošās emocijas nomainītu patīkamie un foršie vidusskolas gadi! :)

nekas dizs nav sanacis no viniem, bet man vienalga...

Tā bija laba dzīves pieredze. Tas kas notiek skolās starp skolniekiem un studentiem, necik neietekmē tālāko dzīvi. Ja Tev skolā ir maz vai nemaz darugu tu iemācies tik galā ar visu pati un dzīve tas labi noder. Ja gadās problēma vai vajadzība nav jāskrien pie darauga, bet var ar visu tikt galā pati.
Un jo vairāk draugi ir skolā, jo ātrāk sāk smēķēt un dzert. (puišiem)

Es arī nereti painteresējos, kā maniem klasesbiedriem šobrīd iet. Ir kaut kāds bariņš, kas joprojēm uzturam komunikāciju. Neesmu svētā, arī es aprēcu vienu klasesbiedreni, kas šobrīd ir vientuļā māte savam mulatu bērnam. Skolas laikā neteiksim, ka bija krutā, bet augstprātīga, iedomīga kuce gan. Tā ar pārējiem nekāda naida. Skumji, ka daži ir ārzemēs. Bet priecājos par tiem, kas iekārtojušies manā dzimtajā pilsētā, es arī tā gribētu, nevis Rīgā.

Tā kā pati vēl mācos vidusskolā, nevaru pateikt, kādas attiecības būs pēc tam, bet jau tagad zinu, ka viņi visi man tik ļoti pietrūks, ilgošos pēc viņiem, kā nekā 12 gadus kopā pavadījuši esam! Diendienā kopā, ir redzēts viss -'kā krīt, ceļas un sāk no sākuma! :)

Vispār man liekas, ka skolā neviena tik draudzīga klasē kā mūsu nav! Jā, nemācos Rīgā, vrb tāpēc nevien neizliekas augstāks par citu vai pārāks! Mēs esam kā liela ģimene (lai gan labākas attiecības man ir ar zēniem, nevis meitenēm :) )

Tik ļoti negribas, lai pienāk izlaidums! :/

es netīksminos, ka kādam neiet..
var manīt, ka biji nūģe

taču šodien uznāca ziņkāre un es sāku no feikā profila ( ) pētīt visus vecos klasesbiedrus.

uzvedība nav mainījusies, tik pat nūģīga vien palikusi esi :D

Amanda, man liekas, ka tu esi smuka, tu esi brīva? man arī nūgi nepatīk :)

Oho, cik daudz cilvēks var izspriest par otru cilvēku apskatot profilu.... Nožēlojami no autores puses! Neesi gadījumā zīlniece?:D iedošu savu vārdu, uzvārdu, apskaties manu profilu un arī pasaki kāds es esmu cilvēks utt. Man liekas, neviens ormāls cilvēks sociālajos tīklos pie darba vietas, neraksta:bezdarbmieks :D

Ojj, atvainojos par drukas kļūdām :)

Man burgeri negaršo! :D